Toreiz un tagad.Ir grūti pateikt,kas ir mīla.Pateikt var tikai to:dvēselē tā ir kaislība,kas tiecas valdīt,garā tā ir simpātija,bet miesā tā ir vienīgi slēpta un maiga dziņa pēc daudzām aplinkus spēlēm iegūt to,ko mīl.
...Ja arī pastāv tīra mīla,kam nav piejauktas citas mūsu kaislības,tad tā ir noslēpta sirds dziļumos un mēs paši to neapzināmies.
Nav iespējama tāda izlikšanās,kas ilgi ļautu apslēpt mīlu,kur tā ir,vai notēlot to tur,kur tās nav.
...Nav daudz tādu cilvēku,kuri tad,kad viņi viens otru vairs nemīl,nejustu kaunu par to,ka viņi viens otru mīlējuši.
...Ja par mīlu spriež pēc lielākās daļas tās izpausmju,tad tā vairāk līdzinās naidam nekā draudzībai.
...Var sastapt sievietes ,kas nekad nav nodevušās mīlas priekam,bet ļoti maz ir tādu,kas to būtu darījušas tikai vienreiz.
...Ir tikai viens mīlas veids,bet tam ir tūkstoš dažādu kopiju.
...Mīla,tāpat kā uguns,nevar pastāvēt bez nemitīgas kustības;tā mirst,līdzko beidz cerēt un bažīties.
...Ar īstu mīlu ir tāpat kā ar garu parādīšanos,visi par to runā,bet maz ir tādu,kas to pieredzējuši.
...Mīla piešķir savu vārdu bezgalīgam skaitam attiecību,kuras ar to saista,bet ar kurām tai nav vairāk skara kā dodžam ar to,kas notiek Venēcijā.(Fransuā de Larofuško) |
