Nedzīvo tikai sev.

Aptīt ap kaklu laimi.

Kā šalli vismīkstāko.

Lai visi skatās un smaida,

Redzot, cik laimīgs tu.

Uzvilkt rokās mīlu

Kā siltākos dūraiņus.

Lai silda tev tie dzīvi

Un tavus mīļotos.

Paņem un iestādi koku,

Lai tas pasaulē aug.

Par piemiņu paliek ikvienam,

Kas tevi atceras, draugs.

Uzcel savu māju,

Lai tā kalnā stāv,

Atrast tur lai ikviens

Varētu naktsmājas.

Nedzīvo tikai priekš sevis,

Nekrāj sudrabu daudz.

Jo uz pasaules mūsu

Daudz kas ir svarīgāks.

Uldis Stuģis " Dvēseles atlūzas"