par mušām

Par mušām.

Vasara nu ir pagājusi. Ar lietavām un tveici, ar bitēm, lapsenēm, dunduriem un it kā arī ar mušām. Vēl no vasaras virs mana galda karājas mušpapīrs, un it kā jau viss būtu normas robežās , bet te pēkšņi manā mājā ir saradušās mušas. Nu ne tik lielas kā vasarā, bet toties nelietīgas un uzbāzīgas. Pie mušpapīra nelīp, bet toties bezkaunīgi lien manā alus glāzē. Tas tak ir riebīgi katru reizi pirms alus dzeršanas mazgāt glāzi! Un tad es nolēmu viņām sarīkot Bērtuļa nakti . Uz alus glāzes uzliku brošūriņu par cīņu ar insektiem .Pats nemaz nelasīju, jo tur iekšā sarakstīts par visādām ķīmiskām vielām, no kurām var aiziet bojā ne tikai muša, bet arī cilvēks. Bet tikai tā, simboliski. Alus glāzi, tātad, nosedzu, bet tai blakus noliku apakštasīti, kurā ielēju kādu šļuku alus. Un ko jūs domājat – šīs, kā patiešām dullas mušas, metās uz to šķīvīti, sadzērās alu un noslīka. Un tieši tas man bija vajadzīgs. Tā divās dienās es no tām mušām tiku vaļā. Gluži tā, kā vecā anekdotē tas leitis, kurš teica: tikām galā ar krustnešiem, tikām galā ar boļševikiem, tiksim galā arī ar mušām!