Kaut kas par brīvdienām ...

Izlasīju noslēguma teikumu fanķika DG "kaut kā tā es pavadīju brīvdienas", un aizdomājos par to, kā tad es pavadīju brīvdienas... Viens jau fakts, ka es par savām tik atklāti nestāstītu. Ne tāpēc, ka kaunētos, bet tāpēc, ka atpazītu mani viens un divi, neesmu droša, ka mani līdzbiedri neganās tepat kaut kur oho. Neba tāpēc ar kaķbildi rotājos, lai pēc teksta mani visi, kam nav slinkums, pazītu. Nolēmu pamēģināt, vai par brīvdienām var uzrakstīt tā - it kā ir, bet tomēr nekas konkrēti, un vai no tā vispār kaut kas lasāms sanāk. Un tā...

Mans sestdienas rīts aizsākās ar mokpilnu celšanos 6.00 un pirmo telefona zvanu pirms 7 ar lūgumu paņemt no Rīgas personāžu, kurš nokavējis busu. Ar to šis rīts ne ar ko neatšķīrās no manu pēdējo trīs darba dienu rītiem. Vienīgi piecelties bija vēl grūtāk. Būtu jāpiebilst, ka esmu rūdīta pūce, tā kā visa notikušā grūtības pakāpi būtu jāpareizina ar divi. Jāmazgā mati, jāskrien uz stāvvietu un jāpārtver jauniete kaut kur maršrutā uz Pārdaugavu.

Kā 8 rītā sākās runāšana trīs mēlēs un ņipra joņošana pa lauku, tā noslēdzās kaut kur pēc 22 līdz ar saulrieta noskatīšanos jūrmalā. Ēšanas pauze darbaspēkam nebija paredzēta, bet biju sasmērējusi maizītes, un tās ēdu paralēli ar uzdoto darbu apdarīšanu. Tomēr līdzbiedri, pamanot manā rokā sviestmaizīti, sāka īgni purpināt, lai es kustos veiklāk un noskaitīja "vēl izdarāmo" darbu sarakstu.

Ap saulrietu pilnīgi atļauti, maskējoties ar diplomiņu iedalīšanu, braši izbučojos gan ar staltiem puisiešiem, gan ar daiļām meituškām. Izvadāju pasažierus pa visām vēlamajām adresēm un īsi pirms 24 ievēlos mājās. Apskatīju iegūto jauniedegumu T-krekla un šortu formā un iekritu gultā. Gandrīz iekritu, jo pirms tam nācās tomēr sniegt sev ilgi gaidīto "pirmo palīdzību". Lieta tāda, ka no rīta dziļi pirkstā biju iešņāpusi skabargu un, stīvējot mugurā aizlienētus šaurus šortus, nolauzu nagu. Šortu īstās saimnieces dibuā nenoliedzami bija vismaz kādu izmēru mazāks par manējo. Nācās pacīnīties, cīņa nebeidzās bez upuriem.

Šodien guļu un ēdu. Kad aptrūkās garšīga ēdamā, aizstaigāju uz bodi pēc krājumiem. Ar manikīra palīdzību darīju pārējo pirkstu nagus līdzīgus cietušajam. Neticas, ka rīt uz darbu. Tiešām rīt uz darbu?