Viņas pirmā reize

„Klausos,” es atbildēju uz tālruņa zvanu.

„Čau!” atskanēja sievišķīga, skaista balss, klausules otrā galā. „Tā esmu es,” mirkli vēlāk viņa piebilda.

„Es zinu,” cenšoties pārslēgties uz sarunu, es nomurmināju.

„Esi mājās?” viņa jautāja. „Es varētu ieskriet pie tevis, ja neiebilsti.”

„Protams, jebkurā laikā,” es izdvesu, cenšoties izsekot līdzi sarunai.

„Lieliski! Būšu pēc minūtes!” priecīgi paziņojusi, viņa pārtrauca zvanu.

Aiz loga jau bija satumsis, cik nu tumšs var būt ap desmitiem vakarā, maija mēneša nogalē; Aiz loga valdīja pilnīgs klusums, kā pirms pasaules gala, kuru aizvien skaļāk pāršķēla sieviešu kurpju papēžu sitieni pret asfaltu. Tie kļuva aizvien skaļāki, līdz jauko soļu īpašniece iesteidzās manā kāpņutelpā, bet mirkli vēlāk arī manā dzīvoklī. Nekavēdamās ne mirkli, viņa aizsteidzās uz virtuvi, kur apsēdusies pie galda viņa izsaucās: „Tev ir ko iedzert?”

„Iedzert?” es diezgan pārsteigti pretjautāju.

„Jā, kaut ko grādīgu!” viņa paskaidroja balsī, kurā bija saklausāms nogurums, satraukums un vēlme dalīties stāstā.

„Kefīrs derēs? Ja to daudz dzerot, varot tikt pie neliela reiboņa, bet nekā cita man nav,” es paskaidroju. Es jau pavēru muti, lai turpinātu ar plašāku skaidrojumu, taču tad pārdomāju un vaicāju: „Kas uz sirds?”

„Atceries, es tev stāstīju, ka vēlos pamēģināt – kā tas ir ar sievieti,” viņa iesāka, uz ko es atbildēju apstiprinoši, pamājot ar galvu. „Es iestājos klubiņā, kas paredzēts tikai sievietēm. Tas ir kā grāmatu klubs, bet tikai sievietēm. Nu, patiesībā, tas klubs ir sievietēm, kam patīk sievietes. Šodien bija mana oficiālā uzņemšana šajā grupā.”

„Vāāu,” es izdvesu, „kā tad tev gāja?”

„Par to arī gribēju tev pastāstīt…” viņa nedaudz nosarka. „Viss sākās ar to, ka ierados viesnīcā, tajā, kas ir blakus autobusu galapunktam. Tur bija noīrēta istaba, kurā mēs bijām vairākas, taču būdama pati jaunākā, kas pievienojās šim klubiņam, pēc iepazīšanās, mēs visas izģērbāmies. Jāsaka godīgi, es biju nedaudz satraukusies un brīžiem man šķita, ka vajag tīties projām.”

„Bet tu neaizgāji, vai ne?” alkdams dzirdēt turpināju, es pārtraucu viņu.

„Tu mani pazīsti pietiekami ilgi, lai zinātu, ka man patīk izaicinājumi. Es pat nepierakstu mašīnu numurus, kad stopēju!” joprojām satraukta, viņa izsaucās, taču tad turpināja: „Pie manis pienāca viena sieviete un sacīja – „Mās, vai esi gatava tikt ievadīta savā jaunajā dzīvē – savā jaunajā pārliecībā?” Uz to es atbildēju ar „Jā”.

Tad sieviete mani apskāva un sāka mani noskūpstīja. Tas bija mans pirmais skūpsts uz lūpām, ar sievieti. Viņas rokas lēni slīdēja pa manu ķermeni, glāstot katru tā milimetru. Viņa mani skūpstīja, laizīja un vienkārši padarīja traku.”

„Ahhh…” es nopūtos, saprotot, ka manas bikses ir sarāvušās un tās man sāk spiest.

„Es pavēru acis, lai palūkotos apkārt, gan uz grīdas, gan gultās, dažādās pozās, izdvešot kaisles pilnas skaņas, atradās citas sievietes. Sajūtas un apkārt valdošās skaņas bija patīkamas. Manas kājas kļuva vieglas, un arī mēs ar viņu nokritām uz grīdas. Mēs skūpstījāmies un viena gar otru berzējāmies, tad mēs pieskārāmies viena otras krūtīm. Tad parādījās arī trešā sieviete, kas ar mēles galiņu laizīja savus krūšu galiņus, bet ar pirkstiem drāza otru meiteni.”

Manu acu priekšā jau ņirbēja šī apburošā aina, taču man nācās aptvert, ka jau kādu brīdi sēžu aizturējis elpu. Lai kas tāds neatkārtotos, es izņēmu no saldētavas divus saldējumus, vienu iedodot draudzenei, kas dalījās savos vakara piedzīvojumos. Pateikusies, viņa turpināja stāstīt, cik ļoti viņai tas ir paticis, kā viņa ir vaidējusi un papletusi kājas cik vien plati spējusi.

„Pagaidiet!” esot iesaukusies kāda no sievietēm. „mani kāda drāž vai es kādu drāžu ar pirkstiem?”

„Hmmm… Es nezinu. Kura sūkā manas krūtis?”

„Viņa!”

„Kura?”

„Es!”

„Ā, čau!”

„Čau!”

„Mums nav vārdu?”

„Ammm… Sveiki! Šis ir anonīmo lesbiešu klubs, piemirsi, ja?”

„Turklāt, mēs šeit esam kaut kādas piecdesmit, te ir viegli apjukt.”

„Eu! Kura pieskārās manai pakaļai?”

„Tu pati pieskāries savai pakaļai! Neviena nebūtu tik stulba, lai drāztu tevi dibenā, zinot, kas notika pagājušo reiz.”

„Sasodīts.”

„Man vienalga, kura drāž mani, tikai lūdzu, iedodiet man vāveri!” esot iesaukusies cita sieviete, kas esot bijusi no Anglijas.

Tā viņas esot turpinājušas savu seksa ballīti. Viena no viņām sagrāba otras krūti, kas sagrāba citas krūti, kas savukārt – vēl vienas krūti, kas savukārt ar pirkstiem papleta savas vāverītes lūpiņas, kamēr cita laizīja viņas klitoru. Tikmēr kāda ar muti drāza citas krūtis, kamēr vēl kāda izēda sausu viņas mincīti. Kādā brīdī viņa no kaut kurienes izvilka dildo un ievietoja to citas tvirtajā dibentiņā.

„Ei, kas jums te tās par orģijām? Es varu pievienoties?” atskanēja balss no istabas durvju puses.

„Tajā mirklī telpā iestājās kapa klusums un mēs visas sastingām,” ēdot pēdējos saldējuma gabalus, draudzene turpināja man stāstīt. „Kad mēs palūkojāmies uz runātāju, mēs ievērojām, ka tas bija picu piegādes puisis, kas turēja rokās kādu duci ar picu kastēm.”

„Kura pasūtīja picu?” kāda neapmierināti esot iejautājusies.

„Es,” visi esot palūkojušies uz sievieti, kas esot pacēlusi roku. „Man vienmēr gribas ēst pēc seksa ballītēm,” esot piebildusi sieviete, kurai īsti neesot bijis iespējams noteikt – viņa ir stāvoklī vai vienkārši resna.

„Tu nevarēji pagaidīt kamēr esam visas saģērbušās? Mans vīrs piegādā picu, kas būtu bijis, ja viņš atnāktu? Neviens nedrīkst zināt, kas mēs esam!” satraukti, valdot dusmas, esot iebildusi kāda sieviete.

„Vīrs? Tev ir vīrs? Vai kāda var pateikt, kādā klubā esmu iestājusies?”

Nopūšoties, kāda sieviete esot atbildējusi picu puisim: „Piedod, šī ballīte ir tikai sievietēm, tā kā tev nespīd.”

„Labi,” esot atbildējis picu puisis, manāmi saskumis viņš nolika picu kastes uz galda un aizejot, aizvēra numuriņa durvis aiz sevis. Brīdī, kad durvis esot aizvērušās, visas esot pielēkušas kājās un kā trakas esot skrējušas pie picu kastēm. Picas esot tikušas notiesātas tādā ātrumā un veidā, it kā neviena no viņām nebūtu mēnesi ēdusi.

„Nekad nebiju domājusi, ka sekss ar sievieti ir tik ļoti apetīti raisošs,” draudzene iesmējās, vērojot kā viņas, stāsts iedarbojas uz manu ķermeni.

„Varbūt vēlies vēl kaut ko? Man ir banāni un šokolāde,” es viesmīlīgi viņai piedāvāju, alkstot dzirdēt stāsta turpinājumu. Viņa vien pasmaidīja, ar galvu piekrītoši pamādama.

„Pie kā es paliku? Ā, nu lūk –” burvīgā smaida īpašniece turpināja, tikusi pie manas šokolādes. „Pat uz diētām sēdošās, koda, stūma, rija kā satrakojušies meža dzīvnieki.”

„Novācies no manis, lesbiešu kuce!” kāda esot izsaukusies.

„Kā lūdzu? Es necietīšu rasismu! 21. gadsimtā tev vajadzētu būt politiski korektākai!” otra esot atbildējusi.

„Rasisms? Tev vispār ir kāda nojēga, kas ir rasisms?”

„Mans seksuālais izaicinājums – degt elles ugunīs! Neesi lasījusi manu plānu?”

„Ak, Gribules kundze, piedod!”

„Tikai pasaki, ka nepiedalījies vēlēšanās?!”

„Es jau atvainojos!”

„Vai tu nezināji, ka Gribulis ir pats svarīgākais?”

„Zaļo zemīti, zaļo zemīti! Dodiet man pauguriņu, kuru uzart!” esot iesaukusies kāda cita.

Atskanot „Eu, kā ar mani? Tagad es varu pievienoties?” viņas visas palūkojās uz durvīm. Puisis, kas piegādāja viņām picas bija atgriezies, tikai šoreiz saģērbies kā mūķene, taču pat jaunās drānas neesot spējušas apslēpt viņa milzīgo daiktu, kas bija sacēlies no apkārt redzamajiem kailajiem ķermeņiem.

„Iedomājies viņš arī bija uzkrāsojis lūpas,” draudzene man paskaidroja, turpinādama stāstīt, ka sievietes kādu pusminūti esot vērojušas jaunizcepto Končitas Vurstas līdzinieku.

„Pie velna, kāpēc gan ne?! Sakat ko gribat, bet nevienai no jums, dāmas, nav nekā tik milzīga!” viena no sievietēm esot izsaukusies, norādot uz viņšas locekli.

„Hei! Es domāju, ka tu esi lesbiete?!” cita esot izsaukusies.

„Pēdējo reizi atkārtoju, šmara – tas ir seksuāli sarežģīti un… Un patiesībā es esmu biseksuāla. Man vienkārši dažreiz kļūst garlaicīgi. Kā ar tevi pašu? Paga, paga… Tu esi precējusies?! Kāda velna pēc tu šeit vispār esi, ja neesi lesbiete?!”

„Dieva dēļ! Nekā tamlīdzīga! Tak vienreiz nomierinieties, savādāk mēs nenokļūsim ellē!” esot izkliegusi kāda sieviete, kas esot beigusi laizīt savus pirkstus, pēc gardās picas.

„Atpisies! Neviens ar tevi nerunā! Labi? Kā ar tevi?”

„Es tikai eksperimentēju… AUUUUČ! Kura man iesvieda ar dildo?! Tas nemaz nav smieklīgi! Sasodīts, šķiet, tagad uz manas sejas būs locekļa nospiedums!”

„Vienmēr esmu domājusi, ka esi pipeļauss!” resnā sieviete esot izsaukusies, kam esot sekojuši pašapmierināti smiekli.

„Khm, dāmas…” bārdainais viņša esot nokrekšķinājies. Sievietes atkal pievērsās viņam.

„Ellē ratā,” esot iesaukusies kāda sieviete, „vienmēr esmu gribējusi būt tuvāk dievam. Viņš šobrīd stāv tam vistuvāk, tāpēc piedrāzt to baznīcu!”

Nākamajā mirklī visas sievietes esot lēkušas kājās un centušās ieņemt pirmās labākās vietas uz bārdainās mūķenes ķermeņa.

Biseksuālā sieviete esot tikusi pirmā pie slaidā mūķeņa un ar savu vāveri, kā dēle, esot piesūkusies pie viņa daikta, sākot maigi vibrēt no labsajūtas. Precētā sieviete esot satvērusi viņa seju un esot iespiedusi to starp savām kājām, ar rokām grūžot to cik vien dziļi, iespējams, savā saldajā caurumiņā.

Mūķenis esot centies kliegt „Es nevaru paelpot” vairākas reizes, taču neviena neesot pievērsusi viņam uzmanību.

„Ei, ielenes – tā nav godīgi – jums tika pats labākais! Man vajag celi. Dodiet man celi!”

Sieviešu slapjās vāverītes, kā dēles, pieplaka katrai viņa ķermeņa daļai: viņa ceļiem, viņa elkoņiem, viņa roku un kāju pirkstiem, arī pēdām, degunam… Visapkārt vienas vienīgas vāveriskās vāverīšu vāverītes, cenšoties aizdrāzties līdz septītajām debesīm.

Bārdainais mūķenis centās bļaut un cīnīties par savu dzīvību. Tas turpinājās līdz brīdim līdz kāda iepirda viņam sejā. „Aiiiiiiiiii! Mana acs!” viņš esot iekliedzies, „lūdzu laidiet mani vaļā, dieva dēļ!”

Taču neviena no sievietēm palika nesadzirdēti, jo viņas bija iekarsušas baudpilnajā ritmā, drāžot katru vīrieša ķermeņa daļu, kuru vien varēja atrast, līdz brīdim kad visas vienlaicīgi sasniedza orgasma augstāko punktu. Beidzot, apmierinātas, viņas pa vienai atlaida nabaga puisi.

„Sasodīts,” esot izsaukusies Londoniete, „Man šķiet, viņš ir beigts!”

„Ak, nē! Es viņu nogalināju? Velns, es tiešām esmu tik sasodīti laba?!”

„Nē… Man šķiet, ka viņš… viņš… viņš ir noslīcis! Skaties, viņa mute un deguns ir pilns ar mūsu suliņām. Kura pie velna drāza viņa seju?”

Taču, neviena neesot atbildējusi uz šo jautājumu.

„Tā noteikti ir kāda no jums.”

„Viņa.”

„Kura „viņa”?”

„Es nezinu.”

„Un ja nopietni?”

„Es nē. Man bija celis.”

„Labi, labi, aizverieties! Labāk taisāmies prom no šejienes, kamēr kāda no jums vēl nav izsaukusi policiju.”

Tajā mirklī visas, viena spiežoties garām otrai, kā izpārdošanas dienās, esot ķērušas drēbes, krūšturus un kurpes, ķerot, grābjot un pazūdot gūzmā. Te nu viņas bija – uzvilkušas mugurā svešas drēbes, kas neatbilda nedz viņu augumam, nedz stilam.

„Dāmas, mums ko tādu vajadzētu atkārtot!”

„Tu esi galīgi saspiedusies?”

„Protams, ka viņa ir,” izsaucās cita, „ne velti viņa ir visnosvīdušakā no mums.”

„Kas notika tālāk, es nedzirdēju, jo aizgāju,” paskaidroja draudzene, „bet es par to, kas notika, domāju visu ceļu…”

„Jā, un ko tu izdomāji?” vēl kavēdamies burvīgajā ainavā, kuru bija uzbūrusi draudzene, es izdvesu.

„Ar meitenēm ir tik jautri, šķiet, es pat varētu kļūt par lesbieti,” viņa paziņoja neesot īsti pārliecināta par manu reakciju.

„Lieliski!” es smaidot izsaucos, satvēris viņas roku. „Tad jau varēsim iet kopā copēt meitenes un vēlāk viņas apspriest!” es piebildu, cenšoties atbalstīt viņas lēmumu.