|
|
VIHRJ dienasgrāmata
| Sestdiena 09-03-2013 09:16 |
|
13 |
Ar vienu tulpi rokās ...Ar vienu tulpi rokās,kad zeltītie slīpie vakarsaulstari Vecrīgas pievārti aplieca,es tevi satiku steigšā soļī ejam ... Un atkal šorīts pienācis saulains.Nakts urdums noskŗējis,no vakarvakara ieslīdējumiem sirdī.Kā jau minēju vakarrīts bija savādāks jau no pirmā piesitiena kā izgāju no mājas pagalmiņa,kā jau pa Barona ielu kāds vīrs steidza ar papīrā ievīstītu ziedu bunti ..,jā tas aizgāja līdz Vērmanītim.Tur uzreiz cita aina,pat jaunās dāmas duetā veido rīta reportāžu,bet cik saprotams neatkarīgās,jo nav šī trakā "smagā valsts tehnika" bet fotoaparāts,kas spēj veikt video filmēšanu.Man modernas saules brilles un raitā solī aiztraucos garām,lai neievilktu intervijā.Kā,lai 8.martā atsaka sievietei,tāda diplomātija nu nekur neder.Bet tiešām,bija jūta forša un ne pārblīvēta rosība!Man iepatikās šis ritums,pat dzejiskums un daiļums iesitās sirdī.Un kā nu nē.Kad redzu divas slaidas garas kājas Kā lai uz tādu rājas Vai maz esmu ilgojies un cerējis Mīlu licis ķīlā un sapņus tevim pircis ... Uh,mana sirds bija satriekta vakar,kad no Pēterburgas iebrauca ar tūristiem tik skaista sieviete,ka vīrietim tik tiešām sirds stājas!Ar viņu es iepazinos pagājušo gadu un 8.martā!.Bet,kad vakar ieraudzīju viņas smaidu - atlal uzausa karsta viļņa uzsitiens,apskāviens un skūpsti ... es nezināju,kā man nostrādāt līdz darba dienas beigām,tā aizdedzināja senā tikšanās un šodienas saskarsme ar viņu.Bet stāsts ir par ko citu.Kāda detaļa nostrādāja,kad es sastapu pie Vecrīgas rietošajos saules staros tik neparastu sievieti,kas nesa rokās vienu vienīgo tulpi.Viņas tik gaišais skatiens,acīs dzirkstelīte šai cilvēku pūlī un acīs patiesa liesma ar tālu skatienu.Jo viņa prata nest ziedu ar lepnumu,tas kvēloja kā viņas acis.Prast nest sniegto no sirds,nepiespiesti un atvērti - tā ir māksla.Šai nezināmajai vēl Balzāka vecums vēl ir rezervēti piekšā,bet šis pavasara dzestrums viņā ievirmoja tik līksms,kā mirklis - kas nenoveco!Un vajag pavisam maz,lai cilvēks būtu laimīgs un ievērots,ja ir patiesais notikums,pasniegts šis zieds.Tas viņas portretā pārliecina.Un,es pat gribēju pie viņas piekļauties,tā vilka šī harmonija.! ...Bet sirds man atbildēja:"Viņa ir laimīga!" (Vihrj V.I) Šorīt auļojot uz darbu rakstu,bet draugs zvana un sauc mani slēpot uz Lilasti.Ai kā viss notiek ne tā,neesmu šodien brīvs,bet tomēr sirds liesmo par jums daiļās dāmas vēl 8.martā ... |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
