|
|
Muktiana dienasgrāmata
| Piektdiena 18-01-2013 19:37 |
|
4 54 |
Dažas interesantas atziņas no citam kultūrām, proti, aborigēniem :)Nu jā, pavisam nesen lasīju grāmatu par aborigēniem (nevis mūsdienu, bet tiem). Bija dažas vietas, kas man šķita diezgan interesantas. Piemēram, 9.gadu vecumā puikām bija jāiziet iesvētīšanas ceremonija vīriešu kārtā. Tajā ceremonijā viņam tiek doti šādi viedi padomi:- neskrien pakaļ sievietēm!- nemet šķēpu uz suņiem!- klausi vecākos!- ja tev liek skriet jūdzi, skrien!- nestrīdies!- nerunā pretī!- nesit bērnības draugiem, brāļiem un māsām!- izvairies no māsīcām!- nezaudē savaldīšanos!Vēl pie ceremonijas iziešanas piederējās klusuma zvēresta ievērošana 2 gadu garuma (drīkstēja runāt tikai ar dažiem radiniekiem.)
Ļoti interesants viņiem ciltī darbojās sociālie likumi. "Katru lielāku medījumu rūpīgi sadalīja stingri atbilstoši likumiem. Piemēram, ķenguru sagrieza tā, lai katram radiniekam tiktu tā daļa, uz kuru viņam ir neatņemamas tiesības. Medniekam pašam pienācās nomedītā dzīvnieka mugura, aste un galva. Labā kāja piederēja viņa mātes brālim. Savi gabali bija paredzēti viņa vecākiem un citiem tuviem radiniekiem. Šādas tiesības bija tik neapstrīdamas, ka radinieks pats varēja aiziet un nogriezt savu daļu pat pirms dalīšanas. Jo ķengurs taču bija ēdis zāli, kas pieder visai ciltij, cilts bija ļāvusi viņam dzīvot. Tātad cilts varēja prasīt savu tiesu. Šīs citu likumīgās tiesības saņemt savu daļu neviens nedomāja apstrīēt, kaut arī dažkārt licies, ka kāds varētu slaistīties mazak."
Tie interesantākie citāti gan pazuduši. Interesanti, ka viņiem jau dzimstot, ir zināms, kurs ar ko precēsies. Un bērniem lielāka autoritāte par tēvu ir mātes brālis - tikai viņš izšķir visus svarīgākos jautājumus audzināšanā. [Doma gudra, ka sasaistīt radu cilti.] Savukārt amata prasmēs, piemēram, medībās utt., grāmatas galveno varoni apmācija topošais sievas brālis (sieva vēl nebija dzimusi), jo tieši radinieks ir īpaši ieinteresēts apmācīt nākamo ģimenes locekli (nevis kā pie mums - neieinteresēti skolotāji). Uz sievietēm pat lāga skatīties nedrīkstēja, kamēr nebija izgājis visas apmācības un nebija kļuvis par "īstu vīrieti". (Toties sievas drīkstēja iznomāt viesiem vai apmaiņā pret precēm, bet par to vēlāk viņi arī masveidā apmira lepras dēļ.) Šķiršanās bija iespējama vienīgi tad, ja sieva gribēja aiziet pie cita (nekad ne otrādi). Tad sievu ar jauno kandidātu publiski noslānija un jaunajiem balodīšiem bija jāpazūd no cilts zemes. Ar to legāla šķiršanās procedūra bija beigusies (ja bērni nebija).
Vēl viņi bija spēcīgi melnajā maģijā- kādu novārdot uz nāvi bija izplatīta lieta. Savukārt cilts pārkāpējus meklēja ar speciālu paņēmienu palīdzību - izsauca vainīgā garu (noteiktā vietā un laikā), tad ievainoja un skatījās, kuram tuvākajās dienās būs ievainojumi tieši tajās vietās un uz nāvi. Vārdu sakot, melno maģiju viņi bija labi apguvuši. Bet tā ideja tāda, ka viņi vienmēr nekļūdīgi ar šiem paņēmieniem esot mācējuši noteikt vainīgo. Bet nu interesanti-daudz kas labāks par mums, daudz kas sliktāks. :)Bet galvenais, kāpēc to rakstīju, - pat mežonīgajiem aborigēniem bija atbildība pret cilts nākamo paaudzi kopumā, - bija kaut kādi audzināšanas principi un prasības pret vīriešiem, tajā skaitā, arī tikumības principu ievērošana (nu ja neskaita vēlākajos gados - iznomātās sievas, bet tieši baltajiem un it īpaši vilinošo balto cilveku preču dēļ). Jo skaidrs taču ir tas - ja nav stipri vīrieši (tajā skaitā bez savaldīšanās spējām plašākā nozīmē), tad nav arī stipra tauta. Varbūt pārāk apdāvināti kopumā viņi arī nebija, jo tomēr dzīvoja primitīvi, daudz lietoja uzturā gaļu un kopuma bija diezgan nežēlīgi savstarpējos ķīviņos utt. |
Latis: Tā grāmata nebija "Esmu dzimis aborigēns"? #1 2013-01-18 19:52
Muktiana: jā ;) "esmu aborigens" - diezgan aizvēsturiska paskata :) Laikam Tev mājās tāda ir. :) #2 2013-01-18 19:57
Latis: :) man vecākiem mājās ir. ´Apvāršņa´ sērija vai arī ´Piedzīvojumi.Ceļojumi.Fantastika´. Kādreiz tās grāmatas tika reāli medītas. Atcerējos par to Wudu padarīšanu - tiešām no sākuma iemet ar šķēpu garam un pēc tam iet atpakaļ uz ciemu un skatās, kuram tuvākajās dienās trāpījuma vietā būs ievainojums. Tiešām strādājot :D Vai atkal, ka vienam iezemietim totēms un tādēļ sargājams bijis banāns. Šis smagi saslimis un ticis nezinot barots ar banānu biezeni, šim pamazām sāka atkopties, bet tiklīdz uzzināja, ka barots ar banāniem, tā bij atpakaļ uz nāves gultas.. #3 2013-01-18 20:01
Muktiana: Oho, Tu labi atceries! :) Es šīs veclaicīgās grāmatas dabūju vietās, kur cilvēki nolikusi, jo nevajag. Bibliotākās tik aizvēsturiskas gramatas vairs netur... Man arī ļoti patīk šī sērija. Secinu, ka arī padomju laikos baigi daudz visādas interesantas literatūras bijušas.
Par to šķēpu tur arī bija, bet par banānu neatceros - laikam ne šaja grāmatā. Bet tas tiešām šķiet fascinējoši. Un es pilnībā ticu. :) Tikai, ja tas ir iespējams, tad jocīgi paliek iedomājoties, kas vēl no daudz kā mums nezināmā ir iespējams. ;) #4 2013-01-18 20:06
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
