neticība

Kurš gan to teica, kurš atbildēs,

Ka šis ceļš ir vienīgais, pareizais?!

Pagātnes lausku grēdas, nezāles,

Sen aizmirstas takas pēdas...

Tikai vārga nojausma zemapziņā –

Un šaubu ēnas visam pāri!

Vai tiešām visneglītākais manī

Var pārvērsties gaismā un tumsu dzēst?!

Tik maza liesmiņa krūtīs plēn,

Bet kādreiz tur bija ugunsgrēks.

Tik maz ticības sev un spēka,

Vai var ko mainīt dzīvē vēl?!

Kurš gan sadziedēs dvēselei spārnu,

Lai domas un gars tiktu ikdienai pāri -

Viegli un ātri, neatskatoties,

Un nejūtot sirdssāpes!?

Tik daudz zaudētu gadu un prieka -

Liktens dzirnakmens samala..

Pelni un kapa klusums sirdī vien

No mīlestības pāri palika.