Mazliet no patiesības

violinn: Ir situācijas, kad tiešām ārējie apstākļi izjauc plānus. Labi, ja tikai plānus, ja nav nolīdzināts ar zemi vairāku gadu darbs. Tas var notikt ar jebkuru un tajā brīdī ir vienalga vai šo situāciju atstāj risināt kādam augstākajam vai ne. Jākuļas vien ir pašam.
Man gan vairāk interesētu kā pats saproti - mūsu dzīve nav nekas cits kā pagātnes atmiņas, nākotnes ilūzijas un sevis salīdzināšana ar citiem.:)

dzei_er_juings: Cilvēks nedzīvo izolētā vakumā un ārējie apstākļi ir gana iedarbīgi uz cilvēku, kā arī cilvēka spējas ko mainīt ar it kā pozitīvu domāšanu vien ir ļoti niecīgas, ja pat nekādas, tāpēc ir jādara, jādomā un atkal jārīkojas, tad varbūt, kas sanāks, bet ar nav garantijas, un var ticēt dievam vai naktspodiņam (sauc kā gribi) arī tas būtisku lomu cilvēka dzīvē nespēlē....

fiffaaC: Es esmu izmainiijusi savu attieksmi, esmu speejusi to realizeet. Tas noziimee, ka vispirms ir jaasaak ar sevi. Tikko Tu atveries, dziive kljuust viegla, viss izmainaas, un Tu dziivo Miilestiibaa.

violinn: dzei er..:)
Tā ticība jau drīzāk te ir kā dalīšanās savās nepatikšanās. Ir cilvēki, kuri neveiksmju gadījumā traki sevi šausta, noniecina, aiziet pa burbuli, tā teikt. Nolaiž rokas un nodzeras, piemēram. Ja daļu atstāj Augstākajam, tad it kā pašam vieglāk. Situācija jau risinās tāpat, nekas uz vietas nestāv, tik cilvēkam "" galvā vieglāk"".

agraa: Ir pozitīvisms,ir negatīvisms...viss tas ir saistīts ar sava personīga ego kultivēšanu. Bet gan viens, gan otrs liedz saskatīt reālu patiesību, jo uz to raugāmies caur sava ego prizmu. Lūgties? Parasti tas saistīts ar sīku dāvanu izlūgšanu no augstākiem spēkiem, bet ne ar apziņas koncentrāciju, lai tikt vaļā no ego diktāta.

iriss23: ..piekritu,jo tad varu but mazais nabadzins un kads pazelos....ta ir atkariba un kad to ieraugi,tad dzive sak mainities.