Mani gadi......Vēlos es zināt, kur paliek tie gadi,
Viens aiz otra kas nopakaļ steidz,
Veco bez nožēlas nomaina jaunais,
Kur gan tie gaitu savējo beidz. Mirklis tver mirkli un minūtes skaita,
Stundas te gaismā, te tumsā jau zūd,
Dzīves šai mutulī, steidzīgā ritmā,
Sirdij ir grūti saprast kā būt. Nevar jau gadiem, kā vējiem skriet līdzi,
Kā tos aizkavēt, varbūt kāds zin,
Lūdzu es debesīm, visuma dzīlēm,
Atbildes nav, tikai prāts kaut ko min. Skrejošie gadi, kā spārnotie ērgļi,
Lidojums brīvais kas visumā nes,
Horizonts tāls, kurp vēlos es doties,
Tāpēc uz zemes šeit palieku es. Atliek vien cerībās dzīvot kā vienmēr,
Censties lai sapņi īsteni kļūst,
Neskaitīt gadus, lai dzegūze skaita,
Dzīvot un priecāties plīst tur vai lūzt. Atvēli laiku tuviem un mīļiem,
Mīlot mazliet tomēr apstājas laiks,
Kopības izjūtas mūžīgi dzīvos,
Pārējais vienkārši izkūp kā tvaiks... / Dzidra Čumakeviča/ |
