Lomu spēles.Teksts nav manis izdomāts, bet kādu laiku atpakaļ mani tik ļoti uzrunāja, ka atļāvos nokopēt un saglabāt, lai kādreiz, ja viņu tas interesētu, parādītu savam dēliņam. Šodien to atcerējos dēļ tēmas par sievietēm un to vai ir vai nav viņām jāizrāda iniciatīva brīžos, kad iepatīkas kāds vīrietis. Mans personīgais viedoklis, ka nē nav. Un šeit nav nekāda sakara ar vēsturi. Manuprāt, ja vīrietis grib sievieti (neiet runa par seksu) un spēj viņai pierādīt un parādīt, ka ir gatavs darīt visu, lai viņa būtu laimīga, tādējādi iegūstot to, nozīmē, ka attiecībās, kas izveidosies viņš būs stabils un uzticams partneris. Šis teksts caurstrāvo mīlestību uz sievieti un viņas misiju, tik ļoti, ka pirmo reizi izlasot daudzas lietas man nostājās savās vietās. Viena no tām - vīrietim ir jābūt vīrietim un sievietei ir jābūt sievietei, jo tas ir tik skaisti un vienkārši.
Reiz mazs zēns jautāja mātei- "Māmiņ, kādēļ Tu raudi?" "Jo es esmu Sieviete"- atbildēja viņa. "Es nesaprotu"- teica zēns. "Tu nekad to nesapratīsi", atbildēja māte, apskaujot dēlu. Tad zēns jautāja tēvam- "Tēt, kādēļ māmiņa dažreiz raud bez iemesla?" "Visas sievietes kādreiz raud tāpat vien"- klusi atbildēja tēvs. Pagāja laiks... zēns izauga... par vīrieti kļuva Reiz, būdams jau vīrietis, viņš jautāja Dievam-"Dievs, kādēļ sievietes raud? Raud bez acīmredzama iemesla? Kādēļ?" Un Dievs atbildēja- Kad radīju sievieti, es to vēlējos īpašu! Es devu viņai rokas- tik stipras, lai visu pasauli spētu plaukstās noturēt, Tik maigas, lai bērniņa galvu tās atbalstītu Es devu viņai garu, tik stipru, lai spētu izciest dzemdību sāpes, Es devu viņai gribu, tik stipru, ka viņa dodas tālāk, kad citi krīt, bet tai pat laikā viņa rūpējas par kritušajiem, slimajiem un pagurušajiem, par to nežēlojoties. Es devu viņai spēku, lai atbalstītu vīrieti savu, neskatoties uz viņa trūkumiem,° Es viņu radīju no vīrieša ribas, lai viņa zinātu, kā pasargāt viņa sirdi, Es devu viņai prātu saprast, ka labs vīrietis nekad nesāpinās sievieti apzināti Vien dažreiz izjūtot viņas spēku un drosmi, nostājoties blakus bez šaubām. Un visbeidzot... Es devu viņai asaras... un tiesības tās liet, kur un kad nepieciešams. Atceries, mans dēls- sievietes skaistums nav viņas apģērbā, frizūrā vai augumā, Sievietes skaistums slēpjas acīs, kas atver durvis uz viņas sirdi- uz to vietu, kur mīt Mīlestība! /Autors nezināms/ |