|
|
marmorakaraliene dienasgrāmata
| Svētdiena 20-05-2012 20:44 |
|
2 6 |
|
Trīs dienu garumā bija iespēja vērot vārnubērna dzīvi ārpus dzimtās ligzdas - vārnumāte bija izlēmusi abiem vārnubērniem iedot pirmo dzīves skolu, izgrūžot no ligzdas. Tā nu pirmajā dienā viņi abi nelaimīgi tupēja katrs savāvietā - viens uz akmens pie puķudobes, otrs - vecās ābeles zarā. Otrajā dienā viens no vārnulēniem bija pazudis, tā arī to vairs neredējām - iespējams, kritis par upuri kādam kaimiņmājas runčubērnam. Toties pāri palikušais tupēja ābelē un ik pa laiciņam izskatījās, ka tūlīt samaņu zaudējis, nogāzīsies lejā. Ik pa brīdim veco vārnu pāris deva ziņu par savu klātbūtni, taču īpaši jaunulim netuvojās. Tā arī nesapratām, vai šajās dienās ēst, dzert šim tika, jo neko tādu nemanījām. Par cik vārnulēns ābelē sēdēja rokas stiepiena augstumā, tad mēģinājām šo cienāt ar maizes druskām un šašlika (khmmmmm) gabaliņu, taču jaunulis cītīgi grieza prom knābi, bet vecās vārnas tūdaļ satraukti ķērca. Šodien vārnulēns bija pārvācies uz blakus sētas nokaltušo plūmi. Salīdzinot ar vakardienu, izskatījās daudz mundrāks un drošāks, jo ik pa laiciņam mainīja zaru un vēcināja spārneļus. Un vienubrīd šis pazuda - tikai kaimiņsētas dziļumā kaut kur satraukti saklaigājās vecās vārnas. Jaunā vārna bija devusies apgūt plašo pasauli. |
elsa: Tā rūdījās tērauds.:) #1 2012-05-20 21:00
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
