Lasīju vienu jau pirms tam minētu grāmatu, kurā paciente bija aizgājusi pie psihiatra dažādu fobiju dēļ. Ārsts iepriekšējām dzīvēm nebija neticējis, jo bijis kristietis. Tad, kad šī iegrimusi hipnozē, viņa seansu laikā atcerējās 14 savas iepriekšējās dzīves, kur arī attiecīgo traumu cēloņi tika atklāti. Turklāt hipnozes laikā viņa spēja savu dzīvi redzēt no “virsapziņas stāvokļa” – viņai piemita zināšanas un izpratne,kas nepiemita bez hipnozes. Dzīvē viņa bija vienkārša sieviete, kas neko daudz neinteresējās ne par reliģiju, ne vispār īpaši gudra bija.

Kad viņai hipnozes laikā uzdeva jautājumus, viņa zināja atbildes, uz kuriem skaidrā prātā neatbildētu. Turklāt seansu laikos ar dakteri uz kontaktu izgāja arī gari jeb meistari, kuri runāja atšriīgā stilā, intonācijā un ārsts zināja, ka to nesaka viņa. Viņš pie saviem seansiem bija arī pasaucis lieciniekus, turklāt tie gari pateica tādas lietas par viņa dzīvi, ko zināja tikai viņš pats.

Šeit būs daži citāti, ko viņa teica dakterim pēc katras dzīves, ko atcerējās.

*

“Man vajadzēja vairāk piedot, bet es to nedarīju. Nepiedevu to, ko ļaudis man nodarīja, lai gan vajadzēja. Es to turēju iekšā un nelaidu vaļā daudzus gadus. Redzu acis…Acis.” “Acis? “ “Meistaru garu acis, bet man jāgaida.”

*

“Dažādos laikos esmu sasniegusi dažādus līmeņus. Katrs nākamais ir augstāks apziņas līmenis.”

*

“Jāsaprot, ka zināšanās jādalās ar citiem cilvēkiem. Mums visiem ir tādas spējas, kas pārsniedz to līmeni, kuru esam atklājuši. Daži no mums atklāj to ātrāk nekā pārējie/ Jāizskata savi netikumi, pirms nonākam šajā vietā. Ja tā nenotiek, tad šie notikumi tiek pārnesti uz nākamo dzīvi. Vienīgi mēs paši varam sevi atbrīvot no sliktajiem paradumiem, ko esam uzkrājuši fiziskās esamības laikā. Ja to nedaram, nākamajā dzīvē atkal ar tiem sastopamies.”

*

“Mums ir jāmācās,ka nevaram doties tikai pie tiem cilvēkiem, ar kuriem mums sakrīt vibrācijas. Ir tikai normāli, ka mūs pievelk cilvēki ar vienādām vibrācijām, bet tas nav pareizi. Ir jādodas arī pie citiem, jo ir svarīgi palīdzēt.”

*

“Mums dotas intuitīvas spējas, kam jāseko, un tām nevajag pretoties. Tie,kas pretojas, sastapsies ar bīstamību.”

*

“Tēvs mūs nekad nav gribējis. Viņš sajūt mūs kā apgrūtinājumu.” “Kamēr ugunsgrēks nozīmē laiku, kas aizrit un vairs nav atgūstams – tu briesmas apjaut, bet viņš – ne. Kamēr tēvs kavējas un sūta tevi atpakaļ pēc materiālajām vērtībām, tu tikmēr zini vairāk. Tu viņam vari vairāk iemācīt, bet viņš mācīties nevēlas.” [Ar savu esošo slikto tēvu viņa bija tikusies jau 2 citas dzīves, kur arī viņš bija tāds pats sliktais.]

*

“Jutu naidu tāpēc,ka mēs esam nabagi un esam viņam piesaitīti.” [Tas bija pēc dzīves, kurā viņa nodzīvoja kā nabadzīga kalpone izolētā vietā.]

*

“Ko tu domā par dzīvi, ko tikko atstāji?” “Tas nāks vēlāk. Tagad es jūtu lielu mieru. Dvēsele te tiešām rod mieru. Tas ir tā it kā tevi vienmēr apspīdētu saules gaisma. Un gaisma ir tik spoža. Visi nāk un rodas no šīs gaismas. Dvēsele acumirklī dodas turp, it kā to vilktu kāds magnētisks spēks. Tas ir enerģijas avots ar spēju dziedināt.”

*

“Man pietrūka ticības. Tāpēc mana dzīve bijusi tik grūta. “ [Atziņa pēc tās pašas kalpones dzīves.]

*

“Man arī bija jāuzzina, ka es nekontrolēju savu dzīvi. Es gribēju pārvaldīt savu dzīvi, bet nespēju. Svarīga ir ticība Meistariem. Ticības vietā es izvēlējos šaubīties.” [Par to pašu kalpones dzīvi secinājums.]

*

“Cilvēku dzīves būtībā ir ļoti līdzīgas.Katram jāiemācās zināms izturēšanās veids. Dažiem tas padodas ātrāk. Žēlsirdība, cerība, ticība, mīlestība – katram tas jāapgūst. Un tomēr mēs to apgūstam virspusēji.”

*

Tie, kas dzīvo mūka kārtā nonāk tam vistuvāk. Viņi no daudz kā ir atteikušies, bet mēs vaicājam pēc samaksas – atlīdzības un attaisnojuma savai rīcībai. Atlīdzība ir rīcība pati par sevi, ka tu dari nesavtīgi.”

*

“Dzīves laiks ir mērāms apgūtajās mācībās un paveiktajos uzdevumos, nevis nodzīvotajos gados. Trūkumi un vainas ir maznozīmīgi. Nozīme ir tikai mīlestībai.”

*

“Pacietība un piemērotākā brīža sagaidīšana. Viss notiek īstajā laikā. Dzīvi nevar sasteigt, to nevar izstrādāt kā grafiku. Dzīve ir bezgalīga, mēs nekad nemirstam un paīstam nedzimstam. Mēs tikai dodamies cauri dažādiem posmiem.Beigu nav. Cilvēki ir spējīgi pastāvēt dažādās dimensijās.”

*

“Kādu mācību esi guvusi šajā dzīvē?” [Mira kā kareivis.]“Par naidu..par bezjēdzīgu nogalināšanu..par naidu, kas ieņēmis nepareizu virzienu. Cilvēki ienīst un nezin kapēc. Mūs līdz tam noved ļaunums, kad esam fiziskā stāvoklī.”

*

“Cilvēku prāts jāatbrīvo no bailēm. Bailes pralizē nerģiju, neļaujot cilvēkiem piepildīt pareizo mērķi. Zīmes mums ir visapkārt. Raizes un nemiers pastāv tikai virskārtā. Pa īstam cilvēkus iespējams sasniegt dziļi dvēselē tur, kur dzimst idejas."

*

“Zinot,ka ļaunums un vardarbība pret līdzcilvēkiem paliek neievēroti, bet par tiem jāatmaksā nākamajās dzīves, mēs mazāk dusmotos un altu pēc atriebības. Un, ja tik tiešām mēs caur zināšanām tuvojamies Dievam, kāda gan nozīme materiālajiem ieguvumiem un varai, ja tie ir tikai pašmērķis, nevis līdzekļi mērķa iegūšanai.”

*

“Ja mācība jāgūst caur attiecībām, tad jādodas atpakaļ.”

*

“Man jāmācās ticēt un arī uzticēties cilvēkiem. Man šķiet,ka ikviens man grib nodarīt pāri. Tas like turēties pa gabalu no cilvēkiem un situācijām, no kurām nevajadzētu bēgt. Toties ar tiem, no kā tiešām vajadzētu piesargāties, es palieku kopā.” [Šādi viņa atbildēja par tekošās dzīves galveno uzdevumu. Viņa bija neveiksmīgās attiecībās ar mīļāko.]

*

“Progress notiek, atmaksājot parādu. Ja kaut kas pārtrauc iespēju atmaksāt parādu, tad jāatgriežas atmiņu līmenī un jānogaida, līdz dvēsele, kam tu esi parādā, nāks sastapties ar tevi. Un, kad jūs abi būsiet spējīgi atgriezties ķermenī vienā laikā, tad tev būs ļauts atgriezties. Tu nosaki, kas tev būs jādara, lai atmaksātu šo parādu. Tu neatcerēsies savas dzīves tikai to, no kuras tikko atgriezies. Tikai tās dvēseles, kuras atrodas augstākā līmenī – viedie – tiem dots pārskatīt vēsturi un pagātnes notikumus.”

*

"Saprotiet jel, ka neviens nav pārāks par citiem. Piedzīvojiet to! Palīdziet cits citam! mēs visi esam vienā laivā. Ja neairēsim kopā, augi uz mūsu planētas jutīsies ļoti vientuļi" [To gars nodeva sapnī ārstam. Pēc seansiem ar minēto pacienti vēl kādu laiku meistari nāca sapnī ar viņu runāt.]

****