Sarkanie Londonas autobusi.

Draugs atgriezās no Londonas.

Londonā notika kas tāds, kas lika viņam atcerēties, ka Nāve mums vienmēr ir blakus. Stāv aiz muguras. Aiz kreisā pleca.

Londonā viņu gandrīz sabrauca lielais, sarkanais divstāvu autobuss.

(Šis cilvēks gan patiesi kaut ko zina par Nāvi – atšķirībā no vairuma mums visiem, ak, mans Prieks un Acuraugs!)

Un tad es atcerējos, ka arī mani Londonā reiz gandrīz sabrauca tāds pat liels un sarkans autobuss – pietrūka vien kāds pussolis un sekundes daļa.

Mans situācijas redzējums gan bija gauži banāls: šķērsojot ielas braucamo daļu palūkojos ne tur, kur vajag. Dēļ pieraduma, ka Latvijā satiksme notiek pa ceļa labo pusi.

Nu bet mana vienkāršotā lietu izpratne taču nebūt neizslēdz Nāves klātbūtni, vai ne?

Aiz kreisā pleca.