Pirmo reizi... un pankūkām šeit maza loma...Šodien pirmo reizi dzīvē taisīju pankūkas :) A ko? Parasti kaut ko citu ēdu... Pirmās divas sanāca smieklīgas, par maz miltu... tad nu es tādas dīvainas, riktīgi nedaceptas apēdu :) Nākamās gan bija labas :) Varbūt kādreiz būšu pankūku gatavošanas meistars ;) Bet tas nu nebija vienīgais, ko šodien darīju pirmo reizi. Nu, piemēram, taisot mīklu, netīšām ielēju vienā čībā pienu :D Patiesībā pankūku taisīšanas iemesls laikam bija tas, ka šodien bija dīvaina diena, tad nu gribēju kaut kādīgi rosīties... Šodien pāris stundu laikā es pārdzīvoju tik daudz emociju kā citreiz, šķiet, mēneša laikā... nu labi, labi, es pārspīlēju, vispār jau arī ikdienā esmu diezgan emocionāla būtne... citi gan bieži to nenojauš :p Kas tad tāds šodien notika? Nu tas, ka vajadzēja nokļūt bērēs... bet kaut kā tā nokļūšana tāda dikti dīvaina norisinājās jau no paša sākuma... bāc, paspēju īstajā laikā pieturā (līdz pieturai skrēju kā viesulis), lai tad nu ar autobusu brauktu uz attiecīgo vietu, bet, izrādās, biju paskatījusies nepareizo sarakstu šodien tak ir brīvdiena, nevis darba diena... dooo :p un autobuss vēl kādu laiku jāgaida... Tad nu jau tajā brīdī bija skaidrs, ka iespējams nedaudz nokavēšu... bet nu es centos saglabāt optimismu, domājot, ka varbūt ceremonija nesāksies precīzi noteiktajā laikā... Autobusā sadūros ar rozēm... starp citu, pirmo reizi līdz asinīm... nu tā, tagad rozes ir ar manām asinīm... Rezultātā tā nebija nedaudz kavēšana, jo pēc nejaušas nokļūšanas kapos un kārtīgas izstaigāšanās (lasīt - maldīšanās) pa tiem, tad vēl braukšanas pilnīgi sveša, tikko kapos iepazīta, vīrieša mašīnā (paldies, ka atrodas labi cilvēki... labi, labi, vienu brīdi iedomājos, ka tas tikpat labi varētu būt kāds slepkava, kurš kapos apraudzīja savu upuri... nu ko? es bieži izdomāju visādus sviestus) un pēc ieklīšanas 2 nepazīstamu cilvēku (atsevišķās) bērēs (nez, ko tās aizgājēju dvēseles padomāja, lai vieglas smiltis... hmmm... dvēseles gan laikam nedomā... kaut kā par dzīvajiem šoreiz īpaši neuztraucos :p), un beigu beigās noskaidrošanas, ka īstā ceremonija notiek pavisam citā vietā, kas nozīmēja, ka man vēl bija apm. pusstunda jāiet pa kaut kādām vietām, kur biju pirmo reizi, savā gala mērķī nokļuvu apt. pēc stundas no brīža, kad man bija tur jābūt... Brīžam liekas, ka esmu briesmīgs cilvēks tās kavēšanas dēļ... labi, ka pati savas bēres nevarēšu nokavēt :p Lai gan kaut ko noteikti izdomāšu :D bet nu, ja tā pa nopietno, tā kā nepārtraukti meklēju (un atrodu) kaut kādas sakarības un jēgu kaut kamā, tad nu iedomājos, ka iespējams pats aizgājējs nemaz negribēja, lai esmu klāt... nu ir viens iemesls... bet nu cilvēks jau nevar darīt vai nedarīt kaut ko tikai tāpēc, lai citiem izpatiktu :( Lai nu kā tur arī nebūtu, lai gan viss jau bija beidzies un bērinieki jau prom, es no šī patiesi brīnišķīgā cilvēka tāpat atvadījos, puķītes noliku (paldies darbiniekam, kurš to atļāva izdarīt un vēl man vis kaut ko pastāstīja... arī to, ka bieži esot tādi gadījumi, kad sākumā aiziet uz to pašu vietu, kur es biju, un tikai pēc ceremonijas ierodas īstajā) un pēc tam arī pirmo reizi par kādu aizdedzu svecīti baznīcā.... un tad beidzot manī iestājās tāaaads miers :) Sarežģītā, pārbaudījumiem pilnā misija bija izpildīta! Šodien daudz pārdomu par viskaut ko... pārsvarā par dzīvi pēc dzīves :) Par šo gan vispār daudz domāju ne tikai šodien... Bet šīs dienas mācība? Citreiz nevajag pārāk daudz iedomāties :D vienkāršāk ir noskaidrot, kur, kas un kā, nevis kaut ko pieņemt pašu par sevi saprotamu. Jo pat par to, vai 2 - 1 = 1, var pastrīdēties :D A no otras puses, kā jau rakstīju iepriekš, ja reiz es ceremonijā nebiju, man tur arī nebija jābūt :p Tad nu... tiem, kas aizbraukuši ceļojumā uz tālākām vietām ;) http://www.youtube.com/watch?v=3KvtbZzx1xs Zinu, ka ne pa tēmu, bet nevarēju neielikt arī šo: http://www.youtube.com/watch?v=vUSzL2leaFM |
