Tieši sirdī

Vēl vakar gribēju pievienot ierakstu citējot skaistu citātu, ar dziļu jēgu - "Pat domās nedrīkst pieļaut ne kripatiņu negatīvā. Nedrīkst un viss." (D. Bērza).. atsaukties uz anekdoti - Brauc vīrietis trolejbusā un domā: "Sieva - maita, draugi - nelieši, priekšnieks - debils, darbs - mēsls, dzīve - sūds..." Aiz vīra muguras stāv eņģelis, raksta grāmatā un domā: "Kādas dīvainas vēlmes, galvenais - katru dienu vienas un tās pašas! Neko darīt, jāizpilda...".

Kad šodien jau birst asaras.. likās viss viss stājas savās vietās... Bet cik tad tu cilvēks vari turēt..?! Divās nedēļās, tādi sitieni "zem jostas vietas" no cilvēkiem, pret kuriem lolo mīļas jūtas, kuriem pašaizliedzīgi palīdzi... nepateicība pasaules alga..?! Par ko?!

.. spilveni būs slapji.. bet akal es piecelšos un neko nesakot iešu uz priekšu un smaidīšu... vai tad ir citas iespējas?! viņi man ir vienīgie.. lai arī kādi.. tā negribas ar jums plēsties.. kādēļ vaig tā sāpināt??! Vai tā ir kāda pārbaude?! Mīlu viņus arī bez šādām pārbaudēm.. nav man viegli arī bez šiem konfliktiem un apvainojumiem..

..esmu tikai cilvēks, un arī vēlos lai mani pasaudzē.. (shy)

.. rīt, rīt atkal ticēšu citātam, un nebūs nevienas negatīvas domas..