jā, diena sākās jautri....

.....vakar vakarā, kamēr noskatījos premjera amata kandidātu debates, bija jau vēla(drīzāk, agra) stunda kad devos pie miera.Celties vajadzēja septiņos, bet pamodos jau pirms...finālā, gulētas kaut kur nepilnas piecas stundas:( Šodien vairākas tikšanās pie klientiem a es pusaizmigusi.Sākām ar lielo meitu braukt.....sāka kaut kas autiņam smirdēt. Mašīna tiek pamesta servisā. Tālāk ceļu mērojam ar vilcienu. Meita izkāpj ātrāk, es līdz galam. Pie ielas šķērsošanas dega sarkanais un es devos nopirkt etalonu.Izejot no Narvessena, kaut kā likās ka durvis uz izeju no Origo ir vaļā, ieskrēju durvīs un pārsitu degunu.......nu vispār tā ne pa jokam(rēta degunam šķērseniski pāri.....kamēr apturēju asinis, skats bija traģisks). Tāda nu reiz mana dzimšanas dienas dāvana....nācās atcelt uz nedēļas beigām svētku vakariņas. Es tak nevaru rīt tāda kur iet. Bet šodien gāju - nācās. Un vienu, ko biju apguvusi Vācijā, nekad nedomāt par to, ko citi par Tevi šādā situācijā varētu padomāt(bet ne vairs kaut kādas teotijas līmenī, jo pamācīt jau katrs prot, bet , diez vai, tas pamācītājs maz pats to dara:( Ja stresotu un domātu kā šo nesmukumu noslēpt(nedaudz to izdariju ar pūderkrēmu, iegriežoties Drogās, taču pašu faktu jau nenoslēpsi).....tas viss pasākums daudz vairāk lektu acīs un pretī stāvošais risinātu versijas, kurš ta šai tā uzšāvis. Tikai šķiroties un novēlot veiksmīgu atlikušo dienas daļu, paskaidroju, ka veiksme noderētu, jo dienas sākums nav bijis tas labākais:).

Es pēc tam domāju, vai tas, ka ķibeles ar mašīnu, vēl pārsistais deguns, neliecina par to, ka, atrazdamās krustcelēs, neesmu izvēlējusies pareizo ceļu? Jau labu laiku svārstos starp savu jauno darbu un Vāciju....... darbs Latvijā ir tas, ko gribētu darīt, bet Vācija kā tāda mani velk atpakaļ....jūtos sadalīta......vot i atrodos dilēmas priekšā:(