Viagru mēģinājāt?

Tikko pārnācu no nīderlandiešu dokumentālās filmas "Viagru mēģinājāt?", kas tika rādīta Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma ietvaros.

Kā buklets vēstīja - stāsts par Mihaelu (filmas režisors), kuram ir nedaudz pāri 40 un, acīmredzot, pienācis laiks pamēģināt maģisko zilo tabletīti - Viagru. Pēc piesātinātas seksuālās dzīves divu nedēļu garumā nākas aizdomāties par medikamenta blakusefektiem - psiholoģisku atkarību, par kuru zāļu aprakstā nav bilsts ne vārda. Bruņojies ar veselīgu humora devu, Mihaels vēršas pie līdzcilvēkiem, lai noskaidrotu viņu attiecības ar Viagru, un dodas izteikt savas pretenzijas zāļu ražotājam. Filma aicina aizdomāties par vīrišķību, bailēm un mūsdienīga cilvēka atkarību no mākslīgiem stimulantiem.

Un arī es šīs filmas ietvaros - aizdomājos... Vai tiešām mūsdienu pasaule ir tik seksualizēta, tik ļoti... ka vīrietim jau gados 20.. 30 jāsāk domāt par sevis "uzturēšanu formā"? Man vienmēr ir licies, ka šāda veida ZĀLES ir jālieto vīriešiem, kuriem tā patiešām ir slimība... (kā flmā noskaidrojās, slimi ir tikai apmēram 5% pasaules vīriešu), taču ne jau tamdēļ lai vienkārši justos vai pierādītu kādam citam, ka ir mačo tipa vecis... Liekas visai šausminoši dzirdēt, ka tiek rītas tabletītas, šņaukta vai pīpēta zālīte tikai tamdēļ, lai sex būtu vēl, vēl, vēl.... labāks, kaislīgāks, ilgāks utt... tad rodas jautājums - tas sex ir tāds tamdēļ, ka ir abpusēja iekāre... ??? vai gluži vienkārši tas ir mākslīgi radīts efekts...???