Dienasgrāmatas (blogi)

donnarita, 01-01-2010 04:45		3 80
Parasti negaudoju uz mēnesi, bet šī nu ir tā retā reize, kad pienāktos. Jaunais gads sākās vairāk kā draņķīgi . Šobrīd sajūta, ka iekšā neuztrūcis augonis, kas tikai aug un aug.(tas laikam nesagremotais adrenalīns). Diendienā savā darbā esmu kopā ar daudzām nāvēm un atdzimšanām, taču šoreiz ir savādāk.Tā diemžēl bija tikai nāve, bez atdzimšanas.Bija retā reize, kad viss parasti tik ciniskais personāls pēc darbošanās nolīda pa kaktiem, lai nokauktos spilvenos. Parasti aiziet veci, slimi, reizēm vnk pastulbi cilvēki.Šoreiz tas bija mazs bērniņš,(6mēn.).Kā jau manam darbam pienākas , biju ļaunās vēsts nesēja vecākiem, kas gaidīja aiz durvīm ar tādu izmisumu un cerībām... Ir šobrīd tā, ka uz standartjautājumu "kā iet ?" reāli varu atbildēt "paldies, ļoti slikti", lai gan reāli apzinos, ka ne jau es esmu tā, kam šobrīd ir patiešām slikti. Mīļie, saudzējiet sevi un savus tuvos ! Nekad nav tik ļauni, lai nebūtu vēl ļaunāk.:(

Komentāri

Mia_: ai, skumji....

2010-01-01 04:58

asne: Kādreiz šādos gadījumos vecākus mierināja, ka Dievam arī eņģeļi vajadzīgi....
Briesmīgi, bet - vienmēr jādomā par to, ka nekas nenotiek bez iepriekš noteikta plāna un zināšanas.
Nemoki sevi, Tu izdarīji visu, ko varēji, Tev spēks nāks klāt.

2010-01-01 09:51

locitajs: Tādos brīžos nepieciešams alko vai nobrauciens ar slēpēm vai vienkārši mežonīgs vējš un skatiens tālumā-tukšumā.

2010-01-02 13:01

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.