|
|
monnaelisa dienasgrāmata
| Pirmdiena 14-06-2004 02:35 |
|
44 |
Domājot par Domāšanu un par to, kāpēc par Domāšanu vispār ir Jādomā, ienāca prātā Sivēns...
Re, ko viņš domāja par Lielo Domāšanu: Ņemsim kaut vai Pūku, - Sivēns pie sevis sprieda. - Galvā viņam Zāģu Skaidas, bet vai tāpēc viņam notiek kas ļauns? Viņš var izdarīt jebkuru muļķību, bet beigās izrādīsies, ka tā ir bijis pareizi. Ņemsim Pūci. Viņai arī galvā nav nekā sevišķa, bet Pūce visu Saprot. Viņa saprastu, ko darīt, kad Visriņķī un Visapkārt Ūdens. Ņemsim Trusīti. Viņš nav Gājis Skolā, bet vienmēr var izdomāt Gudru Plānu. Ņemsim Kengu. Viņa nav gudra, nepavisam nē, bet viņa vienmēr tā uztraucas par savu Rū, ka izdarīs Īsto Lietu Īstā Brīdī, nemaz nedomājot.
Īstenībā rosinošs ievads ģeniālam tostam par Lietām, to Darīšanu, Domāšanu un Īsto brīdi, kurā ļauties Prātam vai Balsij no Iekšām.
Bet nu laikam mana Īstā Lieta Īstajā Brīdī būtu nosacīts stand by (no vārdkopas baju-baj, bet stand vietā iedomājot sleep) līdz telefona vibrācijai pl.7.. Līdz drīz!
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
