13.datumsAttiecībā uz nedēļas dienām un datumiem cilvēki allaž bijuši māņticīgi. Vienas dienas tiek uzskatītas par laimīgām, citas par nelaimīgām. Kāpēc 13. datumu sāka uzskatīt par neliamīgu, tagad neviens skaidri nevar pateikt, kaut gan par to ir daudz teoriju. Viens no skaidrojumiem meklējams skandināvu mitoloģijā. Saskaņā ar kādu leģendu esot bijuši 12. pusdievi, bet pēc tam parādījies vēl viens - trīspadsmitais, vārdā Lokijs. Tad lokijs kļūvis par sātanu, briesmoni un nelaimes vēstnesi. Tieši kopš tā laika skaitlis "13" tiek uzskatīts par nelaimes simbolu. Daži šā ticējuma izcelšanos skaidro tā, ka Svētajā vakarēdienā bijuši trīspadsmit dalībnieki, un tieši trīspadsmitais bijis Jūda! Māņticība, kas saistīta ar skaitli 13, sastopama gandrīz visās Eiropas un Amerikas zemēs.
Tikpat plaši izplatīta ir arī ticība nedēļas laimīgajām dun nelaimīgajām dienām, un lielākā daļa šo ticējumu saistīti ar piektdienu. Senajā romā nedēļas sestā diena tika veltīta Venērai. Kad ziemeļu taitas pārgāja uz nedēļas dienu skaitīšanu pēc romiešu parauga, tad sesto dienu (Friday) viņi tā nosauca par godu dievietei Frigai jebGreijai, kas senajiem skandināviem bija tas pats, kas romiešiem Venera. Kopš tā laika radās vārds "piektdiena" (Friday), t.i., dievietes Frigas diena.
Skandināvi piektdienu uzskatīja par pašu veiksmīgāko nedēļas dienu, bet kristieši, gluži otrādi, - par nelaimīgāko. Tas izskaidrojams ar to, ka tieši piektdienā Kristus tika sists krustā. Musulmaņi apgalvo, ka Ādams ticis radīts piektdienā, un, pēc leģendas, Ādams un Ieva aizliegto augli baudījuši piektdienā un arīdzan nomiruši piektdienā.
Māņticīgi ļaudis uzskata: ja trīspadsmitais datums iekrīt piektdienā, tad tā ir pagalam neveiksmīga diena! Tiesa zinātnieki esot noskaidrojuši, ka šīs dienas esot daudz veikmīgākas nekā citas, jo cilvēki ir daudz uzmanīgāki un viņus mazāk piemeklē nelaimes.
Resurss: Enciklopēdija "Kas Kur Kad" |
