|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| natanella, 06-03-2009 22:41 |
|
4 43 |
Pirms pašas tikšanās...Sirdij sitoties kā negudrai, viņa satvēra kafejnīcas durvju rokturi.
Labu brīdi viņa bija stāvējusi ielas otrā pusē un skatījusies, kā
ļaudis dodas savās gaitās. Viņa bija pamanījusi, kā pieaug satraukums,
bija pamanījusi, ka kļūst aizvien grūtāk nostāvēt - kājas ļodzījās no
satraukuma, rokas trīcēja - viņai ar steigu vajadzēja apsēsties. Un tā
nu viņa saņēmās, spēra soļus pāri ielai, atvēra kafejnīcas durvis un
iegāja iekšā.Šo kafejnīcu viņi bija izvēlējušies jau sen un tikpat sen
bija norunājuši šeit pirmo reizi tikties. Simtām reižu viņi bija
pārrunājuši, ko katrs būs uzvilcis mugurā, ko turēs rokā un ko pasūtīs,
līdz pat šķietamiem sīkumiem, tā, ka viņai šķita, ka jau pazīst katru
viņa apģērbe šķiedru....Tieši tāpēc vina bija droša, ka nepalaidīs viņi
garām viens otru - viņa taču bija norunu izpildījusi... Bailes no
tikšanas nomainīja citas bailes. Pēkšņi viņa nobijās, ka viņš varētu
neatnākt, ka viņš, iespējams, būs nobijies no tikšanās, tāpat kā viņa,
ka nebūs varējis pārvarēt...Bet viņa, kā tāda muļķe, te sēž un kaut ko
gaida. Kāpēc gan netika mīti tālruņu numuri? Tad nebūtu... Aizvien
vairāk pieaugot satraukumam viņa lūkojās apkārt ar skatienu meklējot
norunāto pelēko mēteli un pelēko platmali. Viņa nopētīja katru stāvu,
kas bija telpā, bet nekā. Tad pavērās pulkstenī un klusi pie sevis
iesmējās - kā tāda muļķe, vēl bija laiks. Tagad viņa kļuva drošāka,
izvēlējās galdiņu, kā bija norunāts - pie loga, novilka mēteli,
atraidīja viesmīli un kārtējo reizi iegrima domās, neko neredzošu
skatienu veroties laukā pa logu. Tā sēžot viņa sajutās tik labi, ka uz
mirkli aizmirsās, kapēc tieši viņa ir šeit. No pārdomām viņu
iztrūcināja kas netverams, kāds pelēks stāvs, kas pagāja garām aiz
loga. Sirds palēcās gaidās, kad stāvs apstājās pie durvīm, tās atvēra
un.... Ienākušais vīrietis noņēma pelēko platmali, pavērās apkārt un
drošā solī devās pie vienīgā galdiņa pie loga, kurš bija aizņemts - pie
viņas galdiņa. Tas bija ilgi gaidītais VIŅŠ.... |
rihardija: ..skaisti...šīs sajūtas, tās ir pazīstamas...:) #1 2009-03-06 22:46
natanella: Pateicos par novērtējumu.... #2 2009-03-06 22:48
sima1973: man ar šī sajūta nav sveša,un tā ir superīga....lai Tev veicas ar to ilgi gaidīto!:) #3 2009-03-06 22:54
Dzintara_: Paldies, tik pazīstamas sajūtas un uzrakstīts, kā dzīvē :) #4 2009-03-06 23:35
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
