Atklāsme un vēstījums ko caur lūgšanām saņēmu Tā Kunga 2009. gada 24. janvārī.

Jāņa evaņģēlijs 3. nodaļa 16 – 17 „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,
jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.”

Jāņa evaņģēlijs 3. nodaļa  1-4 "Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man! Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt? Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs. Un, kur Es noeju, to ceļu jūs zināt."

Tās ir rakstu vietas kuras Bībelē apstiprina  šo atklāsmi.

Debesu valstība ir līdzīga lielam mājoklim, kur katram mums īpaša vieta sagatavota. Uz šo vietu ir tikai vienas durvis – katram savas. Un tajā brīdī, kad ticībā esam pieņēmuši Jēzu Kristu par atskaites punktu savai dzīvei, mums tiek dota atslēdziņa šīm durvīm. Tā ir unikāla, tai līdzīgas nav, dziļi sirdī izauklēta un glabāta.  Kas savu atslēdziņu pazaudējis, vai to izskaistinājis ar savām teorijām, jeb Jēzu pieņēmis ar prātu nevis ticībā, tas paliks aiz durvīm. Šī mājokļa durvis no iekšpuses nav atveramas. Tās neatvērs Jēzu, tās neatvērs svētais Pēteris, pat pats Dievs tās nevar atvērt, lai kā gribētu, jo Viņš ir devis Savu Dēlu kā ķīlu tam, ka varat saņemt savu debesu mājokli. Tiesa un goda krēsls būs iekšpagalmā, kur jūs varēsiet nonākt tikai caur savu mājokli. Cita ceļa nav.

Tas ir nopietni. Varbūt daudz nopietnāk, kā jūs varat iedomāties. Un arī laiks nav bezgalīgs. Tāpēc šo vēsti nododiet tiem, kuri jums mīļi un dārgi, lai savas nezināšanas dēļ viņi nepaliek ārpus Debesu valstības.