|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| natanella, 05-01-2009 12:11 |
|
98 |
Kluss vakars, ne vienas vēja pūsmas
. Zvaigžņotas debesis. Klusi un mierīgi sprakšķ ugunskurs telts priekšā. Upes līcis ir miera pārņemts, tik zuzina sienāži un pa reizei iekurkstas varžu koris. Viņi sēd telts priekšā tik pat mierīgi, kā apkārtēja daba, klausās ūdens sanoņā katliņā, kas karājas virs uguns. Lēni uzlec mēness, bet viņi vēl joprojām sēd, viens otru apskāvuši
Viņa roka rāmi dus uz viņas pleca, viņas plauksta guļ viņam klēpī
. Kad uzlecošais mēness apspīd viņus, viņš sakustas, viņa roka sāk viņas plecu maigi glāstīt un skubināt
. Arī viņas roka vairs nav mierīga, tā sarosās un ceļo augšup pa viņa ķermeni, līdz sasniedz seju. Viņa noglāsta viņa vaigu maigiem, vēsiem pirkstiem. Viņam tas ir kā pātagas cirtiens
. Viņš pagriežas pret viņu un noskūpsta. Viņas lūpas ir atsaucīgas, karstas un valgas. Viņš atglauž viņai no pieres matus, paskatās viņas sejā. Tā ir uguns apmirdzēta, mierīga
. Viņu lūpas vēlreiz sakļaujas, šajā skūpstā jau ir jūtama iekāre. Viņas rokas slīd pār viņa muguru, kļūstot nepacietīgas. Nepielūdzami viņas rokas ieslīd zem viņa krekla, sajūt viņa miesas karstumu. Arī viņa rokas neatpaliek, arī tās vēlas kko atrast. Viņas krekliņš nav šķērslis tikt pie ilgi kārotā siltuma, arī viņa roka paslīd zem apģērba, un turpina savi izpētes ceļu pa viņas ķermeni. Rokas slīd uz augšu, sasniedz viņas krūtis, kuras lēni piebriest un kļūst stingras. Krūšu galini ir kļuvuši tvirti
Pēkšņi viņš atkāpjas, novelk kreklu, un tad no jauna pievēršas viņai. Arī viņas krekls tiek novilkts, un nu liesmas apspīd viņas augumu, viņas burvīgās krūtis, tvirto vēderu
. Viņa lēni atlaižas, viņš nogulstas viņai līdzās. Viņa rokas slīd pār viņas ķermeni, viņš vēro uguns un mēness rotaļas uz tā. Rokas slīd pār viņas kaklu, krūtīm, vēderu, slīd un neapstājas
Brīžiem viņš parotaļājas ar viņas krūtīm, brīžiem paknibinās gar viņas punci
Viņas rokas ir atmestas, mati izrisuši pār segu, acis aizvērtas
. Kad viņš aizskar kādu jūtīgāku vietiņu, viņa sakustas, nopūšas. Viņa izbauda šo mirkli
. Viņš nu ir apsekojis katru vietiņu uz viņas ķermeņa. Nu viņš pieceļas sēdus, palūkojas viņas mierīgajā sejā un noliecas pār viņas krūtīm. Maigs skūpsts uz tām liek atvērt viņai acis. Viņa paveras uz viņu, viņas rokas nogulst uz viņa pleciem. Viņš turpina viņas krūtis skūpstīt un glāstīt, līdz viņas elpas kļūst strauja. Tad viņa lūpas slīd pār viņas ķermeni zemāk, rokas jau ir atradušas viņas bikses, un knibinās gar tām
. Kad nepielūdzamās bikses ir beidzot pievārētas, roka var ieslīdēt tajās
. Viņa izliecas kā loks gaidot rokas turpmākos ceļus, taču roka, tikpat lēni kā nākusi, dodas atkal prom. Viņa satver viņa roku un negrib to laist prom, taču viņš aptur viņu ar skūpstu, liekot aizmirsties
. Viņas roka atlaižas
. Viņš atbrīvo savu roku, un, turpinot viņu skūpstīt, atbrīvo viņas augumu no atlikušā apģērba. Viņas kailais ķermenis, mēness apspīdēts, viņam ļoti patīk
Viņš to aplūko kādu mirkli, tad atkal pārliecas pār viņu, viņa sajūt tā karsto elpu uz ādas. Gandrīz nemanāmi pieskaroties viņai viņa lūpas klejo pār ķermeni, liekot viņai trīsēt no baudas. Viņa rokas slīd pār viņas vēderu, kājām
Beidzot tās lēni pieslīd pie viņas klēpja, viņa ievaidas, viņas rokas kļūst nemierīgas. Viņas rokas slīd pār viņa muguru nepacietīgi un ātri, arī viņa elpa ir kļuvusi straujāka. Uz mirkli atkāpies no viņas, arī viņš atbrīvojas no atlikušā apģērba. Viņas skatam nu ir pavēries spēcīgs, muskuļots ķermenis, kas iededzis saulē. Uguns rotaļas to vērš pavisam iekārojamu. Viņas rokas pārslīd pār viņa ķermeni, meklējot
. Viņš saņem viņas rokas, noskūpsta tās un novieto aiz viņas galvas. Lēni viņš iekārtojas starp viņas kājām, vēro viņas ķermeni. Tas liecas pretī viņam, un viņš vairs negaida. Viņa loceklis ir sajutis viņas klēpja valgo karstumu, tas vēlas tur iekļūt
Viņš apņem viņas gūžas, paceļ tās un ieiet viņā pavisam lēni. Viņas kājas apvijas ap viņa gūžām, spēcīgi tās saspiežot un liekot ienākt dziļāk. Viņš noliecas un meklē viņas lūpas
. Tās ir atsaucīgas un kaistošas, viņa ir jau ndāma
. Viņas rokas sakļaujas ap viņa kaklu, kad viņš uzsāk maigas, lēnas gurnu kustības. Viņa jūt viņu sevī pulsējam, un tas piepilda viņu ar maigu, plūstošu karstumu. Viņš jūt viņas klēpja uzstājīgi prasošo vibrēšanu. Vēl mirklis, un viņi saplūst baudas augstākajā bezdomu punktā
. Viņš atdod viņai visu, ko spēj, iekļūstot neizdibināmās viņas dzīlēs, viņa izliecas tam pretī, saņemot viņu visu
.
Mēness noriet, ugunskurs izplēn, bet viņi
.. Vēl aizvien viens otra apskāvienos viņi ir aizmiguši
.. Pār upi aust tikko jaušams rīts, viņu ķermeņus apspīd pirmie, vēl bailīgie saules stari
.. Viņi dus pavisam mierīgi
.
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
