Katru dienu tev un man apkārt dzīvo cilvēki. Tie priecājas, tie skumst, tie pauž savu attieksmi. Viņi ir ar tevi priekos un bēdās. Viņi tev sola draudzību un palīdzību. Viņi ir ar tevi. Un tā ir jauka, brīnišķīga sajūta.

Līdz brīdim, kad tu vairs neatbilsti viņu priekšstatiem un cerībām. Viņi tevi žēlos un sniegs palīdzīgu roku. Viņi par tevi lūgs un raudās, kad esi nelaimīgs, bet...  viņi nevar paciest tavu laimi...

Jo tad tu neesi no viņiem atkarīgs...

Jo tad tev ticis tas kumoss, kurā varēja un vajadzēja kost viņiem pašiem...

Jo tu esi nodevis viņu cerības būt pārākiem, labākiem, baltākiem....

Bet vienalga es sūtu labas un gaišas domas tiem, kuri novēršas un nicina...

Tāpat kā sūtu labas un gaišas domas tiem, kuri priecājas un līksmo ar mani.

Es sūtu labas un gaišas domas tiem, kuriem sāp... Dzīve reizēm sagādā ciešanas, bet cik daudzreiz vairāk mēs tās sagādājam Dievam :(

Es nevaru piepildīt Jūsu cerības draugi, bet es varu jums katram dāvāt smaidu :)

Bet lai katram tiktu pa smaidam, man jābūt laimīgai....

Lai man tiktu pa smaidam Jums jābūt laimīgiem....

Lai mums visiem laimīga šī gada nogale!

Baltumu dvēselē, gaismiņu sirsniņā un mīļumu visapkārt vēlu visiem, visiem cilvēciņiem, bet īpaši tev, kurš lasa šīs rindas :)