|
|
Hara dienasgrāmata
| Otrdiena 28-10-2008 04:44 |
|
2 59 |
Par ēdināšanu.
ļoti izplatīti ir dažnedažādi mazi restorāniņi, kurus bieži ar restorānu saista tikai nosaukums uz izkārtnes :) Pie pusdienām dzer vai nu minerālūdeni, kuru atnes aukstu, negāzētu un lielā pudelē, vai nu vīnu, ko atnes karafītē. Vīnu pie pusdienām var iemācīties dzert ļoti ātri, turklāt daļai restorānu vīna un ūdens g;āzes uz galda stāv defaultā, dažos arī vīna pudeles. Starp citu vīna cenas te daudz neatšķiras no minerālūdens cenām, ja vien nav vēlmes defaultā simple vine vietā pasūtīt kādu īpašu. Itālieši nemīl gaļu, bet tā kā mēs apmetāmies piekrastē, tad izņemot milzīgus salami klučus, kas skaitās delikatese, eiropeiskās desas, žāvējumus utt. vispār nav iespējams atrast, tiesa, speciālos veikalos var nopirkt jēlo gaļu, ko uz vietas pēc vēlmes samaļ, kā arī speciāli sagatavotu jēlgaļu dažādos veidos - satītu lapās, karbonādēs utt. Restorāniņos dominē picas, makaronu pastas un jūras veltes, jūra dominē arī salātos. Starp citu zivju veikalā lielos traukos peld dzīvi milzu omāri, kas ir tiešām iespaidīgs skats, it ipaši ja kādam eksemplāram vēl nav aplūzušas milzīgās ūsas. Dzīvoklī atradām arī omāru vārāmo katlu (ļoti garām, augstām malām), ko drīzumā droši vien izmantosim, kad būs sagādāts fotoaparāts ;) Ar veikaliem ir bēdīgāk, vismaz mūsu pilsētiņā nekādus RIMI un Maximas neatrast, ir tikai daži lielveikali, kuriem pēc MaXimas punktu sistēmas es dotu varbūt divus X. Veikalos dominē makaroni, dažādas maizītes un maizes, ir atrodami arī eiropeiskie konservi visos mums pierastajos veidos. Siera izvēle liek nobālēt gaļas izvēlei. Dažās vietās var atrast arī kartupeļus, bet izskatās ka tie nav īpaši iecienīti ēdienkartēs. Visa informācija uz produktiem ir tikai itāļu valodā, ne burta angliski, tādēļ jāvadās pēc bildēm. Daudz kur pie produktiem veikalā trūkst cenu, bet aptuveni vadoties pēc iepakojuma kvalitātes un veselā saprāta izpratnes par delikatesēm un iespējamām izmaksām un parasto ēdienu, ipaši iegrābties nevar. Veikalā obligāti jāpaņem pirkuma čeks, jo Sicīlijā valda pamatīga korupcija un ēnu tirgus, aizko pa ielām staigā finanšu policija, un ja noķer iznākot no veikala ar pirkumu, bet čeka nav, var sanākt arī sods. Par cenām - pusdienojot patīkama izskata restorāniņā ar skatu uz jūru un izvēloties garšīgu un pietiekami lielu picu ar vīnu, bij jāatdod 20 eiro, bet mazākos restorāniņos, kur neskraida viesmīlis, var iztikt arī arī ar 10 eiro divatā. Mēģinot sakomplektēt pusdienas veikalā un gatavot mājās nebūs īpaši lētāk, ja vien nerīt plikus kartupeļus vai makaronus ar kādu prastāku mērci. Pienu var nopirkt tikai lāsesvedīgo, ar spēcīgo pasterizāciju. Kafiju defaultā pasniedz extra-espresso veidā, sīciņās krūzītēs, ja gribas pierasto lielo krūzi (kas viņiem vienalga sanāk divreiz mazāka par manu pierasto), ir jāprasa Caffe americana. Smalkmaizītes pārsvarā sit pušu latviskos darinājumus gan pēc garšas, gan izmēra, gan daudzveidības - pat noplukušā kafenītē kruasāni ir daudz labāki par vairuma mūsu beķereju darinājumiem, bet kādā izmeklētākā kafejnīcā var arī apjukt pie letes, labu brīdi nezinot ko īsti no visa skaistā paņemt. Tāpat ir ar visiem augļiem - mizojot veikalā pirktu banānu, istaba momentāli bija pilna ar spēcīgu un saldu banāna smaržu, es nezinu kur mūsējie to smaržu liek, kamēr dabū līdz rimčikiem, bet salīdzināt mūsu un viņu augļus ir tāpat kā salīdzināt Laimas un Gustava šokolādes. Ar garšu ir kautkas līdzīgs. |
flooze: /noskauž/ :) #2 2008-10-28 09:34
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
