|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| ruuts, 31-08-2008 01:19 |
|
2 53 |
Hey, you... Iesākas gana slavena dziesma, kas man reizi pa reizei uzdzen melanholijas vilni. Gribas KAUT KO.
Zini, kad skan klavierspēle, man gribas pakārties. Tūkstošiem reižu
esmu iztēlojusies kā lielā gaišā angārā kāds spēlē baltas klavieres. Es
uzkāpju uz balta ķeblīša un aplieku baltu virvi sev ap kaklu. Mūzikas
smeldzīgumam pieaugot es virvi savelku ciešāk un ar pārlaimīgu sejas
izteiksmi tajā patiešām īstajā mirklī speru soli uz priekšu. Un tad es
raugos uz sevi no malas. Klavieru mūzika skan līksmos toņos, caur
angāra logiem iespīd saules kūlis un tā es tur karājos. Jā, viss ir tik
akurāt vienkārši. Beigas un viss.
Prāta klejojumu analītiķi teiktu, ka man ir tieksme uz suicīdu. Bet
ziniet, ne sūda. Man vēl tik tik daudz gaisa jāieelpo, tik daudz
zināšanu šajā pasaulē un tik daudz baudas. Kāpēc lai man negribētos
dzīvot?!
Kāpēc lai man negribētos dzīvot?! Ir reizes, kad patiešām negribas.
Cilvēkiem ir kaut kāda patoloģiska tieksme visas lietas padarīt pēc
iespējas sarežģitākas. Cilvēki apkraujas ar lieko. Tev nav ome, kas vāc
visādus krāmus un saka, ka noderēs?! Un visas norises tieši tāpat apaug
ar sodrējiem. Nereti mēs patērējam tik daudz laika, lai šos sodrējus
nokasītu. Tikai tāpēc, ka gribas redzēt kas ir pa īstam. Tikai tāpēc,
ka gribas tikt pie būtības. Kāds teiks, ka tā reiz ir iekārtots.
Ziniet, man gribas teikt, ka man beidzot ir mērķis. Kāds? Uzticības
karogneši zinās. Tikai reizēm man rokas nolaižas. Zūd ticība, ka es
spēšu. Kaitina skepse. Es izmisīgi brēcu pēc atbalsta. Tik tiešām
izmisīgi. Man nepietiek tikai ar pašas ticību, ka tas ir mans ceļš.
Reizēm. Tik ilgi esmu meklējusi īstās takas, tik grūti ir bijis
saprast. Un ne vien ar prātu, bet ar sirdi arī. Reizēm nolaižas rokas,
jo liekas, ka tālāk būs vēl trakāk. Bet man tā gribas zināt, ka viss
būs labi. ka būs vieglāk, ka būs labāk.
Un ziniet, es mēdzu būt tik banāla. man reizēm tik ļoti gribas baltu
kleitu un princi. Visu kā pienākas. Es ar padumju smaidu uz lūpām gribu
ticēt, ka tāds nu reizi būs. Jā, šīs domas mani smīdina. Galvenokārt
tāpēc, ka TĀDI prinči neeksistē, bet mazāk gribēt nav vērts. |
Kurts: Tu nevelies kļūt par raksnieci, tev labi sanak. #1 2008-11-19 21:35
ruuts: /sarkst... :) #2 2008-11-19 21:37
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
