|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| ruuts, 17-04-2008 13:31 |
|
12 241 |
Daži zin kā ir, kad sāk augt gudrības zobi. Tas caurmērā sāp. Dažiem aug, bet dažiem nav kur izlīst! Es esmu pie tiem, kuru astotajiem zobiem viņu mutēs vietas vienkārši nav. Tā nu man sāpēja kādas 3 dienas, bet nu vakar vakarā, es jau biju gatava iet šauties.
Padomam sekojot, devos uz zobārstu meku Rīgā pie dežurdaktera. Ziniet, ieejot jau pa durvīm man sirds sažņaudzās nelabās nojautās. Tāds baisa paskata čalis ar pareizo smīniņu paprasīja... "Ko tad meitenēm vajag?" Tā un šitā... "Daktera vēl nav, bet tūlīt būs!" Es mirstu no bailēm, bet mana kompanjone Liene S. tikai rēc un biedē mani ar šaušalīgo kabineta izskatu.
Atnāk dakteris un es ieeju kabinetā. Nemaz jau tika drausmīgi nav... Prasa, kas pa vainu, es ņemu un izstāstu... Tā un šitā. Tas pats baisais čalis, kurš starp citu ir 6 gadus strādājis Jelgava ātrajos, prasa ir rentgens vai nav. Es parādu mazu bildīti. Tas ierēc un saka, rausim ārā... Zobam horizontālā guļa, tā un šitā, sēdieties krēslā, rausim ārā... Lieki oiebilst, ka tajā mirklī man iestājās panika un es teicu, pagaidiet veči, es piezvanīšu padomdevējam. Šim cilvēkam ir fantastiska prasme mani nomierināt ("dakteris jau neko sliktu Tev negrib") un rezultātā pēc 10 min cimperlēšanās es gulēju krēslā un smukais dakteris manās smaganās salaida kādas šļirces 5, un pēc kāda brīža es neko daudz nejutu. "Skalpelis kur?"... Nu puikas jau normāli. Es tā arī pateicu, ka šie man uzdzen nāvīgas bailes, jo es raudāju krēslā un kratījos pirms viss vēl bija sācies.
"Muti plati vaļā, nu cik vari..." Lieki piebilst, ka neko daudz jau es nevaru. Pirms tam es biju kaut ko pīkstējusi par anestēziju un, ka "jūs puikas, mani piebeigsiet..." Un tad es izdzirdēju tādu nāvīgi "šņirkts". Dakteris darbojās manā mutē ar skalpeli. Tā nu viņi tur kaut ko graizīja, urba un bakstīja un tikai ierēca par rozā diedziņiem, pūkainiem skalpelīšiem un rozā plombītēm un vēl visādām šitādām lietām... Es gulēju krēslā un turpināju rauistīties. Te no smiekliem, te no bialēm... Un tad sāka zvanīt biedres Lienes S. telefons... Puikas norēcās, ka pad muziku jau labāk strādājas. Un tad sekoja kas tāds, ko es nespēju aprakstit. Tas mirklis, kad viņš sāka ķibināt to zobu ātā. Tas nebiija sāpīgi, bet ļoti nepatīkami, jo tas tikai darīts ar TĀDU spēku! "Tagad sašūsim... ar melniem diedziņiem - Hi Hi Hi..." Un tad jau viss bija galā.
Uzrakstīja man receptītes, noslaucīja manu asiņaino muti, uzdrukāja slimības lapu... :) Laipni lūgta piektdien atrādīties! :) |
kittta: aaarpraats :(( labaak, lai tas zobs vispaar tur nebuutu... #1 2008-04-17 13:34
ruuts: dažiem veicas, dažiem ne... #4 2008-04-17 13:45
Zigula_ipasniece: Nu, ko, ārsti jau labie. Man šitādi tīk. :)
A zobs... Nu jā, ieliksi rāmīti un pie sienas... visu mūžu atcerēsies rozā saitītes.. :D #2 2008-04-17 13:40
ruuts: ha ha ... zobs man palika par piemiņu! #5 2008-04-17 13:45
Piligrims: Man bija līdzīga pieredze.
8. zobam līkas saknes. Kad es pēc 2 nedēļām ierados studentu poliklīnikā, lai apstiprina mana rajona zobārstu izdotu slimības lapu, visi zobārsti smīkņāja kārtējais simulants ieradies, bet kad dakteriene paskatījās manā mutē un pasauca kolēģus, tad smaidi nozuda un viņa jautāja, vai nevajagot vel kādu nedēļu brīvu.
Tā kā no visas sirds jūtu Tev līdz.
#3 2008-04-17 13:43
ruuts: jā... es šodien muti nevaru attaisīt! #6 2008-04-17 13:46
Porcelaana_Engeliic: ārprāts!
/man pēc stundas viz``ite pie zobuārsta, ties tik pie higiēnista/ #7 2008-04-17 14:27
Pārējos 5 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
