|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| ruuts, 01-03-2008 00:01 |
|
6 108 |
Tā ir uzruna vīrietim, ko es nespēju izmest ne no sava prāta, nedz arī no savas, domājams, karstās sirds.
Es šodien skatījos Tavu albumu. Bildes, kurās Tu izskaties labi.
Paldies Dievam, ne tik izkāmējis kā parasti. Vaidziņi apaļīgi. Jā, un
tur bija meitene. Zini, es gandrīz nomiru no greizsirdības. Mirklī, kad
es iedomājos par to visu labo, kas varētu būt mans, bet tiek viņai,
visas manas ķermeņa šūnas burtiski elektrizējas un sūta 1000 voltus uz
manām smadzenēm. Un, zini, es nerunāju tikai par seksu, kas Tavā
izpildījumā ir bijis vislabākais, kas man jebkad ir bijis.
Es atdzīstu un beidzot esmu sapratusi, ka man vienmēr ir bijis grūti
rast kompromisus mūsu nu jau bijušajās attiecībās. Un es pieļauju, ka
man būs grūti arī turpmāk. Man vajadzēja būt maigākai, piekāpīgākai un
pieņemt Tavu personību vairāk. Un šobrīd es to nožēloju vairāk par visu
šajā pasaulē. Tik ļoti nožēloju, ka rūgtums sakāpj rīklē. Grūti norīt
un sagremot.
Es varētu mesties uz ceļiem un lūgt piedošanu, ka neesmu sapratusi, ka
neesmu piedevusi, jo Tu zini, esam viens otram darījuši pāri. Es
raudādama lūgtos piedošanu kaut tikai tāpēc, lai taptu piedots un būtu
vismaz nosacīts miers sirdī, jo šobrī tāda nav. Es lūgtu piedošanu par
to, ka zāģēju tevi un grozīt gribēju pēc sava prāta. Un vēl par to, ka
neticēju tam, ka Tu vari... Par to, ka biju pārāk lepna un ar pārākuma
apziņu, kurai pamata nebija.
Es ik pa laikam apskatos Tavu profilu. Palūkojos manās 18 gadu
dzimšanas dienas bildēs un redzu mūs. Es katru reizi apraudos kā tāds
mazs skuķis. Es nezinu kā man būt. Saproti mani. Es Tevi mīlu tā, ka
man pašai paliek bail. Tā, ka tirpas skrien pār kauliem jau
iedomājoties vien. Tā, ka es varētu nošauties, ja redzētu tevi ar citu.
Tā, ka es nespēju izteikt vārdiem, lai nebūtu banāli. Neviens mani
vairs nesauc par bebi, nedod man bučas uz pieres. Un galu galā... Man
Tevis tik neizsakāmi pietrūkst. Tik ļoti... |
Personiiba: Ir viens ļoti labs teiciens. Nebēdā par to ko kā tev nav, bet priecājies par to kas ir. Šī atziņa palīdz! ;) #1 2008-03-01 00:11
ruuts: bet nekā jau nav! #2 2008-03-01 00:13
SoulOil: Mjaa, kas bijis tas izbijis un pati saproti ka izlietu uudeni vairs nesasmelsi un neko atpakalj netgrieziisi taapeec labaak nemoki sevi un izdomaa kaut kadus panjemienus kaa tikt tam paari un nepleest vcecas bruuces aughsaa ... #3 2008-03-01 00:14
Personiiba: Tā nevar būt, mums visiem kaut kas ir par ko priecāties, lai arī liekas ka tas ir sīkums, bet īstenībā tas ir daudz :) #4 2008-03-01 00:16
ruuts: Vot sēžu šovakar, tīrīju kompi, uzdūros bildēm... Viss... asaru straumes. #5 2008-03-01 00:17
Personiiba: Tu tās bildes ietīri kādā CD un noglabā labi tālu. Esmu pret pagātnes izmešanu vai izdzēšanu, tā tomēr ir daļa no katra dzīves. Nu lūk, kad tās jūtas ar laiku attālināsies uz visu skatīsies citām acīm un spēsi tikai priecāties par to kā bija, to foršo, jauko. Jo līdz tam laikam viss tavā dzīvē būs labka kā līdz šim! #6 2008-03-01 00:22
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
