|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| anzhe, 25-02-2008 17:34 |
|
11 29 |
Par sapņiem. Cerībām. Un vilšanos.
Tā
ir briesmīga sajūta, kad kaut ko no visas sirds vēlies, bet nekādi to
nevari iegūt. Nav ne viena paša veida, kā savu vēlēšanos piepildīt! Ir
jau apnicis tā visu laiku justies. Nepartraukti. Dienu no dienas.
Stundu no stundas. Minūti no minūtes. Katru mirki. Vilšanās, kas pavada
nepipildītos sapņus, saēd. Lēni un mokoši. Tagad esmu sapratusi, ka nav
vērts par kaut ko ceret, lolot sapņus un ilūzijas. Jo katru reizi, kad
tie nepiepildās, uzmācas šī drausmīgā sajūta, kad liekas, ka kāds ēd
Tevi, Tavu
dvēseli. Kāpēc cerēt, jo jau pašā sākumā zini, ka viss nolemts
neveiksmei? Kāpēc mocīt sevi ar pārmetumiem no sērijas "Vajadzēja
izdarīt tā, tad nebūtu noticis šitā" vai " Vajadzēja pateik šito, un
tad nebūtu noticis tas"??? Kāda velna pēc tas vispār ir vajadzīgs?
Nesaprotu. No vienas puses - cerības ir vajadzīgas, tās dod spēku iet
uz priekšu, sasniegt savus nospraustos mērķus, bet no otras puses, jo
vairāk sagrautu cerību, jo mazāk spēka iet, tur, tālāk. Tapat ir ar
Laimi. Par vienu īsu laimes mirkli ir jāmaksā ar tādu cenu, kas šo mazo
laimes mirklīti pavisam aizēno. Par nedēļu jāmaksā ar mēnešiem. Par
iemīlēšanos ar vilšanos un rūgtām asarām. Netaisnīgi. Brīžiem tā vien
liekas, šis nav mans laiks un mana vieta. Ne tagad. Bet padomājot, kad
tad?? Kad man vēl būs iespēja veidot savu dzīvi tādu, kādu es to gribu
redzēt?? Nekad vairs. Bet galvenā aizķeršanās jau ir tā, ka to nevar
izveidot tādu, ka gribas. Vienmēr kaut kas vai kāds iztraucēs un
izjauks to, kas jau ir radīts. Un viss atkal sākas no gala. Tāds
apburts loks, jo, lai Tu spētu piepildīt savus sapņus ir jabut kaut
drsciņ laimīgam, bet lai būtu laimīgs ir jāpiepilda kaut viens savs
sapnis. Un tā Tu paliec. Nekur. Viens pats. Un atkal ši sajūta -
Vilšanās - piezogas un grauž. Un atkal nepiepildīts sapnis. Un atkal
kāda maza sāpe.
Lasīt vairāk » |
anzhe: Ne problēma, bet ikdiena... #2 2008-02-25 17:41
perpetuum_mobile: Un tomēr, parasti vēlmes ir konkrētas, nevis vispārīgas. Kas pietrūkst? #3 2008-02-25 17:43
anzhe: Dzīves. Apnicis gluži vienkārši eksistēt. Kaut kur ir pazudusi ir mana spontalitate, dikti pietrūkst. Un vel... pēdējā laikā gribas kaut ko gluzi vienkārši mīļu. #4 2008-02-25 17:45
perpetuum_mobile: Dzīves tonuss zūd. Parasti cēlonis ir mazkustība un nepilnvērtīga pārtika. Tā vienkārši.
Kaut kas mīļš - to jau var viegli dabūt :) #5 2008-02-25 17:47
anzhe: Nē, manējais iemesls ir rutīna, bet ar vinu pagaidam nekā netikt galā. Un par to ir vislielākā "škrobe"...
Nav gan nemazām tik viegli... #6 2008-02-25 17:50
perpetuum_mobile: Sāc ar to, ka pamēģini darīt ierastās lietas drusku citādāk. Piemēram, tīrīt zobus ar otru roku, un iet mājāas katrreiz pa citu ceļu. Dažreiz palīdz :) #7 2008-02-25 18:04
Pārējos 4 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
