|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| fokuss, 09-05-2007 22:15 |
|
2 38 |
Pagadījās izlasīt nesenu "Lilit".
Kaut kā parāva tas rakstiņš par to, ka sievietēm vajadzētu sapurināties un neizvēlēties pavadīt dzīvi ar (mana interpretācija) pieaugušiem bērniem - alkoholiķiem, činkstētājiem, netīrīgiem smirdavniekiem. It kā no vienas puses gribas māt ar galvu - nu redz, cik jauki autore visu saliek pa plauktiņiem.
Bet no otras puses tas rakstiņa tonis sanāca kaut kā tāds, ka mēle niez uzrakstīt -- neviens jau īstenībā nav tāds svētais un nevainīgais moceklis. Visi mēs bērnībā apgūstam zemapzināto mākslu ņemt to, ko gribam. Un lai arī sieviete (vai vīrietis, principā viens un tas pats uz abām pusēm strādā) acīmredzami upurējas tā otra "nederīgā" labā, te ir 2 lietas, kas tomēr manuprāt nāk līdzi šādām attiecībām, ja tās ir ilgstošas:
- netveramais un noliedzamais "labums", ko ABI cilvēki gūst no šīm attiecībām. Pēdiņās tāpēc, ka tas protams ir "labums" tādā pat nozīmē, kā pudele šņabja vai kāsītis (nevajadzīgo svītrot). Šinī gadījumā ir satikušies divi greizie spoguļi un viens otru atstaro. Protams nelaimīgi, pie tam abi, bet tīkami nelaimīgi.
- tās iedomas par to, kādai situācijai JĀBŪT, kuras neļauj redzēt to kā IR. Visi grēkojam, bet daži tā dēļ upurē visu pārējo un varbūt nemaz neaizdomājas.
Protams, tas stāstiņš par nelaimīgo ārzemnieku, kas šļupst, cik latvju meitene ir laba, tas nu man tagad būs klasikas sarakstā, autorei - visu cieņu.
|
ChevalBlanc: Atkārtošos ar savu pārliecību: lielākā daļa ļaužu viens otru ir pelnījuši. Cilvēki izvēlas to, kas viņiem ir vajadzīgs, nav nozīmes - vai tas apzināti vai neapzināti... #1 2007-05-09 22:55
maru: jā jā - arī man jau agrā jaunībā iemācīja - ja divi dzīvo kopā - tātad viņiem tā ir labi, lai cik tas dīvaini no malas neliktos! #2 2007-05-09 23:05
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
