|
|
mentaalaa dienasgrāmata
| Otrdiena 01-05-2007 12:48 |
|
26 |
Lielajā karā ir tā- liekas, ka visi
ienaidnieki uzvarēti un pats var krist ceļos aiz nespēka, pēkšņi aiz
muguras šāviens. precīzi- galvā. Tās divas, trīs sekundes ko Dievs, vai
kāds cits augstāks spēks, tev devis apdomāt, noteikti būs trīs vārdi-
kas būs tagad?
Tā vai ar mazliet citu scenāriju, notiek arī dzīvē.
Šis rīts atnesis asinis. daudz asinis. daudz mazu
asinsķermenīšu.deguns.vainīgs. vienu brīdi likās, ka esmu iemesta kaut
kur tālā pagātnē, kur sevis spīdzināšanai nebija ne sākuma ne gala.
Gluži vienkārši, es neredzēju izeju no šīs posta vietas.
tātad, par rītu.- koka spalu vietā satverts mikls telefons, cerībā, ka
kāds mani atcerēsies un pazvanīs. bet, telefōns mēmi klusē. un skaita
laiku. pirmā doma,- gulēšu līdz nākamajam rītam.
šī doma, tāpat kā visas pārējās blakus domas izplēn nebūtībā ar ikrīta mantru.
ai. pietiks par rītu. tas rīts, kas liek pārāk daudz domāt. un rakstīt
muļķības. kas sasniedz adresātu, bet sirdī jau tāpat nepaliek.
ārā snieg. esiet sveicināti izmisuma ziemā.
cīņa. tās, kas mūžīgā, par vietu zem saules. zem tavas sirds.
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
