|
|
mentaalaa dienasgrāmata
| Piektdiena 13-04-2007 12:05 |
|
29 |
Kad vilnas zeķītes kājās bij` uzmauktas,
dažs labs jau likās gulēt. mēness piegāja pie loga un klusēdams lēni
ripoja nezināmā virzienā. Klavierēs čurkstēja ūdens netīrā burkā. un
skaņas nebija. pa sienu rāpoja peles un izdvesa dīvainas skaņas.
varbūt, suņu laika vietā bij` iznācis peļu laiks? lai vai kā, es segu
vilku vairāk ģīmim pāri. tā kā darīju, kad toreiz viņi gribēja mani
nobiedēt ar galvaskausu gultā, un es, gandrīz piečurāju bikses, jo
bail` bija kāpt(i) laukā. toreiz, es bikses nepiečurāju, jo viņa atnāca
ar daudz končām. tām, kas vizbulīte, jo vienmēr man aptgādināja kādu
citu.
uz aprīļa mēneša stāv pulkstenis. tas, kas sienas. bez modinātā. skaļi tikšķ, tikšķ, tikšķ..
sasodīts.
rīts, kur esi? |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
