Dienasgrāmatas (blogi)

The_JeremY, 18-02-2007 23:54		3 35
Sīkumiem pilnas ir mūsu dienas. Patiesībā, sīkumi arī ir mūsu dienas. Kriksi pa kriksim tie veļas no rīta kalna pa dienvidus nogāzi, līdz vakarā nonāk jau lielā, krāsainā un nekad neatkārtojamā bumbā savēlušies. Dienu sīkumbumbas es veru garā virtenē un lieku aiz auss. Saka taču, ka to, kas reiz var noderēt, vajagot likt aiz auss. Dīvaini, taču auss no lielās virtenes nemaz nenogurst. Brīžos, kad liekas - garlaicības pelēcība tūliņ, tūliņ izdzēsīs pašu pēdīgo dzīves krāsainumu - es ņemu vienu tādu bumbu un metu pret grīdu. Un istaba tūliņ pilna krāsainu sīkumu, bet garlaicībai nekas neatliek, kā vien sprukt pa logu laukā un pieplakt asfaltam, cerot, ka sīkumi, no kalna veļoties, to neparaus līdzi krāsainajā murskulī. Kas gan tā būtu par izsmiešanos - krāsaina garlaicība...

Komentāri

Paule: Un tieši KO Tu ar to vēlējies pateikt..?

2007-02-19 00:29

Porcelaana_Engeliic: labaak iepaziisini mani ar Gunaaru kalniņu/ buusi ko labi naacijas labaa izdariijis:DDDD

2007-02-19 00:41

neophyte: dažreiz ir tik patīkami, kad, ikdienā skrienot un satiekoties ar aizņemtiem cilvēkiem, tu pēkšņi vari izlasīt kaut ko par tik vienkāršām, ikdienā nepamanītām lietām... šī doma, ka viss sastāv no sīkumiem, liek atcerēties to, ka arī visi lielie un svarīgie notikumi ceļas no sīkumiem :)

2007-02-27 17:11

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.