|
|
mentaalaa dienasgrāmata
| Piektdiena 09-02-2007 18:39 |
|
26 |
Aukstais, tekošais ūdens, nebeidzamā
asins pilēšana baltajā izlietnē un stingums, kas lēnām pārņēma visu
augumu, līdz sasniedza mazu vietiņu dziļi aiz acīm; tad viss kļuva sīks
un tāls un meitene vairs nejuta nekā. Kad dūcošais reibonis bija
mitējies, meitene neapjauta, kur atrodas, un tad pamanīja sakropļotos
pirkstus. Pievērsusi skatienu mētelīšiem un jaciņām, kas bija
pakarināti ģērbtuvē, viņa visu atcerējās un zināja, ka nekad vairs
neuzdrošināsies doties uz skolu pārāk agri, jo var gadīties kaut kas
vēl ļaunāks.
Noslēgusies, attālinoties uz kādu klusu un mierīgu vietu. |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
