|
|
mentaalaa dienasgrāmata
| Ceturtdiena 01-02-2007 22:56 |
|
23 |
Tāda sajūta, ka esmu nometusi ādu.
Tāpat kā brieži nomet ragus, vai ķirzaka savu asti, es esmu nometusi
ādu. Liekas, ka visi nervi, pilnīgi viss ir atkailinājies, un augums
šajās ciešanās lokās. Nevar būt, ka iekšējās cīņas ar vēlēšanos
sasniegt netveramo un nesasniedzamo, ir iznākušas uz āru. tomēr,
pieturoties fiziskām sāpēm, kaut uz brīdi var aizmirst izmisumu.
Klausos kaut kādus mūzikas ierakstus. Es dzirdu, bet neieklausos.
Mūzika man izraisa nepazīstamas izjūtas. Piepeši atkal vēlos būt meita.
Tomēr es nedrīktu par to domāt. Tāpēc es ņemu grāmatu, ko man iedevi un
iegrimstu tajā. Iekārtojos ērtāk un mēģināju uzmanīgi lasīt, tomēr
grāmatā risinātie notikumi pagaisa acumirklī, kad ieraudzīju vārdu
"raudāja". Vārds samilza un aizildīja visu lappusi, un atkal uzpeldēja
sadrumstalotas atmiņas.T |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
