klusās dienas

klusi, klusi aizslīd dienas

un visas vētras, ko dzīve ceļ

tālāk pār glāzes malu neaiztek

tikai līdz nākamam cēlienam slikti spēlētā izrādē

klusi, klusi uz pirkstgaliem

stundas un sekundes skrien

bez sala, bez vēja, cerības

sniega villainē šogad ietīties

tik klusi koku kailie zari

kā bez dzīvības, dvēseles savas

manī skumjām acīm raugās

mēmā lūgumā ? pasargā

vakarnakt mākoņu aizsegā

zvaigzne klusi noasiņoja

neviens i neredzēja

tik šorīt sārtas švīkas debesīs

saulei lecot pasauli iekrāsoja

košāk par varavīksni

klusi, klusi aizslīd dienas

domas lēnām ceļos ved

kurus sen nav redzējušas kājas

kurus aizmirsusi sirds