Draugam!-Tā samaitāts ar darbu,ka neprot atpūsties.Metamais kauliņš ripo,ripo un apstājas ar piecinieku,ar divnieku vai sešinieku un atpūšas nākamajam metienam.Viņš neprot,Ja pakrīt-tūliņ augšā,neatvelk elpu,it kā viņš būtu zāģis,kam ar vienu vilcienu jāpārzāģē.Nav laika smieties.Nav svētdienas rītu nesteidzības.Nav svētdienas vakaru ampelēšanās.Neprot uz vietas pabumbulēt.Neprot nosist laiku.Tas gan nav precīzi sacīts-""nosist laiku"".Laiku galīgi nenosit.Laiku uz laiku apdullina.Šauj ar šampanieša korķiem pierē.Ar domino kauliņiem pa deniņiem.Ar kārtīm,biljardbumbām un papēžiem deju grīdā.Laiku apreibina,apdullina un bauda laika nesteidzību,gandrīz vai neesamību...........Bet viņš, lūk ,ir samaitāts.viņš neprot apstāties.,viņš gribētu,bet nevar.Viņš ir samaitāts ar darbu.Viņš gribētu ieķerties galdauta stūrī un apstāties,bet zina,ka noraus galdautu un izjauks citiem svētdienu.Viņa domas riņķo pa istabu kā motocikls cirkus mucā.Viņš nav omulīgs.,viņš neklausās kas notiek istabā,deguns lec logā kā nazis...Viņš ir ciemos aizmirsis cepuri un lietussargu.un nekad viņš pēc tiem vairs neatnāks.Viņš gribētu.Viņš gribētu apstāties.Bet nevar,jo viņš zina: ja aizķersies,tad pieķersies.Tā samaitāts ar darbu,ka neprot atpūsties..........