Trešo dienu Zālamans nesa ūdeni nepaguris - pār plecu kārts, katrā galā spainis, ne nu gluži pats lielākais, bet viņš bija centīgs, domājams tas deva vairāk, kā izmērs, un, lai vai kā, Zālamana mērķis jau nebija pārstiepties - viņš lēja mucā ūdeni. Trešās dienas pievakarē, paguris, Zālamans piestāja un uzrunāja mucu, ko viņš mēģināja piepildīt: "kad es šo darbu sāku, es zināju, ka tas nebūs viegli, bet , izskatās, ka Tu nemaz man negribi palīdzēt, vai tiešām Tu esi bezizmēra?" . Noslaucījis sviedrus Zālamans noliecās pēc sava spaiņa un piepacēlis acis sastinga.. "Devil noun, tā muca taču ir caura.." nomurmināja Zālamans, vīlies, taču ne pārsteigts..

Un piepeši muca viņu uzrunāja: "Patiesībā, man ir vienalga, Zālaman.., lej tik!"..