|
|
hortenzija dienasgrāmata
| Pirmdiena 17-07-2006 19:19 |
|
2 108 |
|
Zīmēšanas skolotāja mokās,mācot bērniem zīmēt tālumu.Kāpēc to tik grūti atast-perspektīvu?Nolādēts!Kur viņa pazūd?Perspektīva!Ceļmalas līnijas atkal manā priekšā sakrustojas un neiet bezgalībā.Koridora sienas sakrustojas tavā priekšā,un tu iedrāzies šī krustojuma kaktā.Es skatos: maza zivs peld gar tīklu,šurpu un turpu,cauri un atpakaļ,un tīkls viņai aiziet bezgalībā.Gar tīklu peld lielā zivs.Tā aizpeld gar tīklu,un tīkls tai pazūd bezgalībā.Kad lienu es,es iesprūstu,es sapinos,tīkls sajūk un samudžinās,es zaudēju bezgalību.Soliet man ko!Apsoliet,soliet kaut ko,solījums arī ir perspektīva,kad citas vairs nav vai vēl nav.Cilvēki iet baznīcā tikai tāpēc,ka tur viņiem sola dzīvošanu mūžīgi mūžos.Mīlētāji lūdzas: Apsoli uzticību,apsoli mīlestību mūžīgi mūžos......Apsoli tālumu!Apsoli mani tai tālumā,mani un tevi,mūs abus blakus tai tālumā mūžīgi mūžos.Un pat, kad neviens ne tev,ne man nekā nesola,mēs metam trīs rezerves glābšanas riņķus tālumā: IESPĒJAMS...LAIKAM...VARBŪT.......Un tie ir cerību daudzpunkti.........arī tā ir perspektīva..........Bet tā nav tā.............. |
Peksas: Man patīk domu beigt ar daudzpunktiem..... #2 2006-07-18 18:10
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
