|
|
hortenzija dienasgrāmata
| Otrdiena 04-07-2006 12:04 |
|
46 |
Tilta sajūta.Iešana pa ūdeni.Iešana pa mēness staru,pa gaismas ceļu ūdenī.Iešana pa ūdens riņķiem,pa ledus vižņiem,pa vēju vizmu ūdensvirsū.Pīles aizlaižas pāri,pāri aizlaižas bites,sikspārņi naktī.Es eju pāri.
Es ticu ka var staigāt pa atspulgiem.Pa tavu atspulgu es eju pāri.Vai tā ir balss,vai atbalss? Ēnas un atspīdumi un čuksti.Vai pārgāja?it kā pārgāja,it kā nepārgāja....Tā cilvēks pie cilvēka iet.Un neviens nezina,vai pārgāja.Abi gāja pa vienu un to pašu atspulgu ūdenī.Neviens nezina, vai viņi aiziet vai neaiziet.Kas iet pa atspulgiem,pa ēnām,pa ievu smaržu ūdenī-tie atpakaļ neatnāk.Tikai paliek viņu prieka vai baiļu kliedziens pār ūdeņiem.
Uz cilvēku neved neviena laipa,neviens tilts.
Uz cilvēku var aiziet tikai pa atspulgiem....pa egļu,kalmju un ozolu atspulgiem ūdenī...It kā droša laipa,it kā gaismas ceļš...Tilts...Stars...Atspīdums...
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
