Dienasgrāmatas (blogi)

apchii, 27-02-2006 09:35

6 37

Jau ir pagājis vesels mēnesis kopš brīža kad mūs pameta mans mīļais brālītis. Bet vēl joprojām viņu atceroties sirdi pārņem smagums un asaras kā mazi nodevēji tek pār vaigiem... Ne jau tāpēc, ka viņš bija slikts, VIŅŠ BIJA... un ar to pietika, tas likās pats par sevi saprotams, ka arī būs... Viņš bija vislabākais, tikai tagad to ar visu savu būtību saproti.. Kāpēc ir jāpazaudē kāds lai Tu saprastu cik patiesībā Tev viņš ir vajadzīgs. Ko nu? Kā viņam pajautāt kādu padomu, kā pajautāt: Kā Tu jūties, vai Tev nesalst? kĀPĒC TIK PĒĶŠŅI PĀRTRŪKA MŪSU SAIKNE? Mašīna...Ceļš...Pieturas siena... un viss... Tevis nav....

Kaut kā nejēdzīgi...mēs taču plānojām kur labāk Tev svinēt Tavas dzīvītes 25.gadu jubileju, bet Tu pasteidzies un aizgāji ... un mums bij jāplāno kur sapulcēties, lai Tevi pavadītu...pavadītu uz neatgriezšanos....

Kaut gan gribas ticēt, ka Tu vienmēr būsi ar mums... sirdī... virs mums - debesīs...

Ja kāds varētu paskaidrot, kas notiek pēc nāves?

Atkal, kārtējā piezīme:( Nu nekad neko...

citi ieraksti apchii d-grāmatā

Komentāri

skruvite: Ir pagājis pusgads kopš nomira mans draugs...un sajūtas ir tādas pašas,kad domāju par viņu...Un viņš arī nenosvinēja savus 25...pietrūka nieka 3 mēnešu...

2006-02-27 10:11

Briivs35: jūtu līdz... - turies

2006-02-27 10:47

Katalina40: ...cilvēks aizejot kļūst nozīmīgāks, jo iegājis citā pakāpē... Teikt, ka viņš ir zudis, būtu nepareizi. Viņš ir mainījis savu matēriju. Šis notikums nav regress, tas ved uz AUGŠU...
Un ir vērā ņemama atziņa, ka aizgājušie cilvēki un notikumi dzīvo tik ilgi, cik ilgi tos piemin dzīvie...

2006-02-27 11:07

izveele_moraalaa: nu..man rit 4tais mēnesis bez mīļumcilvēka.. abet sajūta tāda, ka life_interrupted.
man liekas, atbilde ir laiks.

2006-02-27 11:43

sssusurs: :( Turies meitēn, dzīve turpinās.

2006-02-27 13:03

cop663: :( Juutu liidzi...

2006-02-27 22:32

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.