Es eju pa citu ielu!Es eju pa ielu, uz trotuāra ir dziļa bedre. Es iekrītu tajā. Es nesaprotu, kur atrodos. Esmu izmisumā. Tā nav mana vaina. Paiet vesala mūžība, līdz izrāpjos ārā. Es esju pa to pašu ielu. Uz trotuāra ir dziļa bedre. Es izliekos, ka to neredzu. Es atkal iekrītu tajā. Nespēju noticēt, ka tā ir tā pati vieta. Bet tā nav mana vaina. Atkal paiet ilgs laiks, līdz izrāpjos ārā. Es eju pa to pašu ielu. Uz trotuāra ir dziļa bedre. Es to redzu. Tik un tā es tajā iekrītu. Tas jau ir pieradums. Bet manas acis ir atvērtas. es zinu, kur atrodos. Tā ir mana vaina. Es tūlīt pat izrāpjos ārā. Es eju pa to pašu ielu. Uz tā paša trotuāra ir dziļa bedre. Es apeju tai apkārt. TAGAD ES EJU PA CITU IELU! /P. Nelsone/ |
