Bērnam mājaslasīšanā bija noteikts literatūras saraksts, ...

Muktiana dienasgrāmata

Otrdiena 26-06-2012 12:27		28 125
Sākotnēji pievienotais ieraksts (skatīt pašreizējo versiju): Bērnam mājaslasīšanā bija noteikts literatūras saraksts, tajā skaitā, Kārļa Skalbes pasakas. Nolēmu, ka jāsāk ar tām, kas ir mājās, tātad ar K.Skalbes pasakām. Jāatzīst, ka agrāk tā īpaši nebija sanācis pievērst uzmanību viņa daiļradei, lai gan nenoliedzami dzirdēts bija un "Kaķīša dzirnaviņas" arī savulaik lasītas. Tātad mājās man ir K.Skalbes pasaku krājums "Meža balodītis".....Pat nezinu, ko domāt par viņa daiļradi. Katrā ziņā mana 7gadīgā bērna mājaslasīšanas burtnīcā ir šādi ieraksti. 1. "Dvēseļu mežs." Stāsts bija par burvju mežu, kuram gāja cauri puisēns ar māmiņu. Māmiņa pārvērtās par koku. Nākamajā dienā zēns māmiņu vairs neatrada un skaitīja lūgšanas visam mežam. 2. "Ceriņu krūms." Stāsts bija par puiku un meiteni, kuri viens otru mīlēja pat pēc meitenes (un droši vien arī puiša) nāves. 3. "Meža balodītis." Stāsts bija par ķēniņu, kurš vēlējās savas dzimtenes ūdeni un beigās to arī dabūja, tikai pats tajā ūdenī noslīka." 4. "Pelnrušķīte." Stāsts bija par pelnrušķīti, kuru audzināja pamāte. Kādu dienu pamāte izbrauca, māju aizslēdza, atstāja saindētu ēdienu un Pelnrušķīte nomira". 5. "Bendes meitiņa." Reiz bija viens bende un tam bija meitiņa. Bende pārdzērās un nomira. Beigās nomira arī bendes meitiņa. *** Nevar saprast raudāt līdzi vai smaidīt par to traģiskumu. Visvairāk pārsteidz, ka šāda literatūra tiek atzīta par 1klasniekiem piemērotu. Ar savu tagadējo saprašanu varu atzīt K.Skalbes literāro epitetu daili, jūtīgu - gandrīz pārjūtīgu pasaules uztveri, saredzu tajā baigo pesismu. Viņš daudz raksta par dvēselēm, tātad noteikti ir ticējis Dievam - varbūt ir bijis kristietis. Un vienlaikus drausmīgākais pesimists - tik liels pesimists, ka nevaru īsti iebraukt, kā tas iet kopā ar ticību. Varbūt iet. Man pat liktos, ka diezgan traki viņam dzīvē klājies. Bet vai tādu literatūru tiešām vajaga bērniem lasīt, nu galīgi nezinu. Domāju pat pieaugušie ne visi iebraukt būtu spējīgi.

Dažas interesantas atziņas no citam...

Pavisam nesen dabūju grāmatu...

citi ieraksti Muktiana d-grāmatā (~11)

Komentāri

1nguc1s: ...Skalbes pasakas tieši tāpēc izmetu misenē...Var jau būt ka vērtīga literatūra, bet traumēt bērnus negribējās.

2012-06-26 12:49

Just_: Tiešām, grūti izlemt, kādā vecumā bērnam varētu sākt rādīt pasauli no tik ļoti skumjās puses.

2012-06-26 12:50

Deisa: Man šīs pasakas ir tuvas. 9.klases eksāmena domrakstu rakstīju tieši par šiem darbiem, un vienīgā skolā dabūju visaugstāko atzīmi (gramatikā gan ne). Žēl, ka nav tas darbs man kur saglabājies. Taču pirmajā klasē gan diezin vai šīs pasakas ir lasāmas. Tās ir tik dziļas. Es teiktu, ka tās ir pasakas pieaugušajiem, taču kurš pieaugušais lasīs pasakas, ja tas nebūs jādara viņa bērnam? Varbūt tāds arī ir mērķis - lai vecāki tās lasa. :D
Tavuprāt tas ir pesimisms, es gan tajās saredzu gaismu. Gaismu tuneļa galā. Ciešanas ir šeit, uz zemes, tāpēc vienkāršam lasītājam tieši tas akcentējas - ciešanas un dvēseles alkas, kas noved pie nāves. Liekas, cik skumji. Bet tādēļ jau esam šeit, lai sevi piepildītu. Kad piepildām, tad ir laiks mirt un tieši tad dvēsele tiek laukā no būra. :)

2012-06-26 12:53

Muktiana: Jā, viņa darbi ir pārsteidzoši filozofiski. Rodas iespaids, ka viņš tomēr pārsvarā saredz netaisnību un to, ka taisnība neuzvar šajā pasaulē. Daudz min dvēseles, lūgšanas, arī mīlestības nozīmi un tās mūžību; akcentē aburdumu, nepateicību, ļaunumu - un viss tā patiešām ir. Taču tā nav, ka labais nekad neuzvar - arī praksē tā nav, ka labais vispār netiek novērtēts. Un saskaņā ar reliģiju - ne tik tā nav. Kaut kādu laika periodu (nogrieznī uz taisnes) tā var likties, bet tā nav parādība kopumā (visas taisnes kontekstā).
Dzīve var būt skumja, bet tik traki melna jau nu arī nav. :)

2012-06-26 13:02

Loana: Domāju, ka jālasa arī skumjas pasakas, lai bērns zina, ka dzīve ir arī tumšā puse.

2012-06-26 12:53

Momo: kaut kad var izlasīt pasaku par vērdiņu. tā tāda dikti pamācoša. bērnam var ar šo te kā piemēru parādīt, kā nevajag pieķerties materiālajam, ka jākļūst par tā kalpu. pārējais toč ir viena gaudu upe.

2012-06-26 12:57

mieru_tikai_mieru: "Kaķīša dzirnavas" un "Pasaka par vērdiņu" ir kā reiz 1.klasniekam. Bet, jāatdzīst, ka sarakstā minētās pasakas neatceros. Vai nu neesmu lasījusi, vai arī - nav palikšas atmiņā. Bet pēc personiskās pieredzes varu teikt, ka skolas ieteiktā obligātā literatūra ir ģeniāls veids kā bērniem atsist pēdējo kāri lasīt daiļliteratūru.

2012-06-26 13:05

Pārējos 21 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.

Reģistrējies šeit!

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.