Kā es braucu Ziemeļmeitu lūkoties ...

Brīdinu uzreiz - gari, garlaicīgi un tikai par laikapstākļiem! :D Ja kāds bija pamanījis manas gaudas PAbc vairāku dienu garumā, tad turpinājumā dots vienīgi gaudu kopsavilkums! Īsā versija, tā sakot. Taču, ja kādam interesē detaļās mans mazais pastāstiņš, lapni lūgtum :) Un tā...

Bez maz vai galvenais uzdevums, man nokļūstot Norges ziemeļos, bija redzēt ziemeļblāzmu. Esmu gadiem tecinājusi siekalas gar skaistām reklāmas bildēm Norvēģijas vēstniecības mājas lapā, un bija pienākusi tā reize, kad es dodos uz tālajiem ziemeļiem. Ielūkojoties kartē, pat atskārtu, ka tas ir aiz polārā loka! Ups!

Par blāzmas skatīšanos runāju jau no paša ierašanās brīža. Norgīši, protams, solīja, ka būs, būs, kā tad bez tā. Bet tā jau gadās - jo vairāk saspringst un grib, jo mazāk medījums dodas rokā. Tā bija arī man ar blāzmu.

Pirmajā vakarā, lūkojoties naksnīgajās debesīs, nesapratu, kas tie par tādiem gaišiem plankumiem. Norgīši uzmeta aci un teica, ka tā jau tā blāzma ir. Es stīvējos pretim, ka tā nav nekāda blāzma. Ja man nepateiktu, es nebūtu pat attapusi. Nē, nav pareizā blāzma, man vajag tādu pašu, kāda attēlota uz kartītēm - košu un zaļu! Un tad sākās blāzmas vaktēšana. Lapsa atsūtīja mājas lapu adreses, un es cītīgi baudīju aktivitāti. Aber laukā tik līst, snieg vai putina, un norgīši skandē vienā gabalā, ka, kamēr ir slikts laiks, nekādu blāzmu neredzēt, vajag skaidras debesis. Tā nu otra mājas lapa, kuru vaktēju, bija laika apstākļi tuvējā reģionā. Prognozes bija sliktas - lietu solīja visu manu šeit atrašanās laiku, aber stipru blāzmu - svētdienas/ pirmdienas naktī. Vaktēju blāzmas aktivitāti, ik pa brīdim rikšoju apkārt mājai inspekcijā, kad rādījās lielākas aktivitātes, un visu laiku sev atkārtoju - atslābsti, nespringsti, atnāks tā blāzma, kad negaidīsi... Visur, kur gāju pa dienu, kartītes un uzrunātie ļaudis man stāstīja, ka blāzma redzama bez maz vai katru dienu. Iedāvāja man kārtējo smuko blāzmas foto, bet es gribēju to redzēt pati...

Dublis numur divi pienāca piektdienas naktī. Prognoze konkrēti rādīja, ka šobrīd līmenis ir pietiekams, lai manos platuma grādos rēgotos aurora. Palūkojot pa logu, neko neredzēju, saģērbos un izgāju pastaigā pa perimetru. Nostājoties ar degunu pret ziemeļiem, apjēdzu, ka ir gan blāzma, tikai... nu jā, debesīs zvaigznes bija labi ja nojaušamas, un tāda pati knapi nojaušama bija blāzma. Pamalē iezīmējās naktī citādi neredzamās kalnu kontūras, debesīs rēgojās blāvas strīpas, bija sajūta, ka skaidrās debesīs būtu skaista zaļa blāzma. Nu, neko, kas ir, to lietojam. Ar to gan mana kāre pēc blāzmas apmierināta nebija, par bildēm vispār būtu grūti runāt.

Turpinot vaktēšanu, sāku jau pieslēgt augstākos spēkus - izteicu norgīšiem priekšlikumu skaitīt lūgšanas, lai svētdienas naktī būtu skaidras debesis... Taču svētdiena iesākās ar sniegputeni un īgnu nopūtu, ka tā es auroru neredzēšu. Ieskatījos laika prognozē - uz vakaru solīja skaidroties. Skaidrojās un tumšojās visas dienas garumā - te brīnumainā kārtā saulīte uzspīdēja, te atkal samācās un nomiglojās tā, ka tuvējās virsotnes pat nojaust nebija iespējams. Pēcpusdienā, kad solīja cerīgos kp.3, sacēlās pamatīgs sniegputenis.

Svētdienas naktī iestājās skaidras debesis. Sēdēju prognozēs un skatījos solāro aktivitāti. Ne vella! Kā slavenajā multenē - atnāk māja, rūķa nav, atnāk rūķis - mājas nav. Kad rādītājs uzlēca līdz aptuveni kp.1,33, kas, lai gan maniem platuma grādiem bija mazliet par vāju, solījās turēties tuvāko stundu, nolēmu tomēr piebāzt degunu pie loga. Un ieraudzīju... Debesīs bija skaidri redzamas vājas, gaišas strīpas debesīs, pietiekami skaidras, lai saprastu, kas tas ir. Pretim stāvošo pakalnu kontūras tumsā bija iezīmējušās skaidri. Vilku bikses, steberēju lejup pēc taburetes trijkāja vietā, nesu visu laukā un stutēju pretim blāzmai. Vājā blāzma veidoja debesīs lielu, blāvu loku - tā sākās jūrā un pāri galvai nozuda aiz manā aizmugurē esošā pakalna. Mēģināju atcerēties Bažika un lapsas instrukcijas par ISO, sekundēm un vēl ko tur atslēgt, pieslēgt un nogriezt. Aukstajā vējā sala rokas un bija grūtības atrast pogas, kaut ko no instruētā izdevās uzlikt un kaut ko nē. Atbalstot aparātu pret beņķi, mēģināju uz dullo nopeilēt leņķi, kādā blāzma būtu redzama viskošāk. Dažas nācās izsviest uzreiz, jo leņķis nebija pareizais, tomēr dažas ciešamas blāzmas bildes sanāca ar. Lai gan nekas dižs, tomēr pašas roku darbs. Apskatot rezultātu, ir jāatzīst, ka to košumu, ko redzējusi mana fotokamera, manas pašas acis neredzēja :)