Apbrīnoju sieviešu loģiku...Jo tā gandrīz vienmēr nostrādā, kad vajag kaut ko panākt. Apbrīnoju spēju uzmest lūpu un sataisīt nevainīga jēriņa acis, asaru un sāpju pilnas un saņemt visu (vai gandrīz visu), ko vēlies, jo otram tādējādi liec sajusties kā vislielākajam grēciniekam pasaulē.
Bet ko lai dara, ja manējā loģika ir kaut kur pa vidu starp sieviešu un vīriešu, un ja man loģiski nostāsta, kāpēc kaut ko nevar izdarīt, tad saprotu - to nevar izdarīt? Un nevelkas man tā lūpa uz augšu un žēlīgās jēriņa acis arī nesanāk. Bet vajadzētu. Dažkārt, ai, kā vajadzētu... |
