DZĪVES LAPPUSES.Savas dzīves lappuses lēnām es šķiru,
Tajās paties ir ierakstu daudz,
Dzīve, ko diktē, liktenis raksta,
Vaicāju, vai tos maz izlasīt ļauts.
Atbilde skan, vai patiešām tu vēlies,
Lasīt un atsaukt atmiņās to,
Kas reiz ir izsāpēts, aizmirsts un piedots,
Vai tu tur vēlies, ko pielabot?
Dzīvīte tu, jau vislabāk to zini,
Labot ir daudz ko, bet vai vairs to var?
Pielaistās kļūdas, nerada mieru,
Jo tās joprojām dvēseli skar.
Gribas tās izraut no lappusēm šajām,
Izsvītrot, aizmirst, bet vai tas to vērts?
Viss tas ir bijis, manējā dzīvē,
Biju gan slavēts, gan likteņa pērts.
Tomēr tās pārlasīt vēlētos vēlreiz,
Mācību gūstot lai sapņotu vēl,
Skaidri es zinu, ka manējā zvaigzne,
Spožāk par citām, debesīs kvēl.
Tajā dzimst jauni sapņi un ilgas,
Arī mans dzīvesrats, mierīgāk griež,
Laiku, ko vēlos dāvināt mīlot,
Aizmirstot visu, kas sirdi man spiež....
(DZIDRA ČUMAKEVIČA) |
