|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Peaneta, 18-05-2015 12:02 |
|
97 |
Asfaltā plaisa :)...Viņš ienāca manā dzīvē kā to parast rāda Holivudas filmās- saskatījāmies, saskārāmies, sasmaidījāmies.Līdz pienāca laiks, kad es Viņu uzaicināju pie sevis. Atnāca ar rozēm un augļiem. Pasniedzu vakariņas. Ēšanas laikā Viņš ik pa brīdim parādīja uz augšu vērstu īkšķi un piekrītoši māja ar galvu. Sagriezu augļus uz šķīvja un pārcēlāmies uz istabu. Iekārtojāmies baltā, ādas stūra dīvānā. Ieslēdzu televizoru, jo likās, ka klusums mani tomēr nomāc. Viņš skatījās uz televizoru. Es tikmēr dažādos ātrumos un dažādos virzienos spaidīju televizora pulti. Divas reizes dzirdēju no Viņa frāzi: "Šito gan nē." Tā pagāja divas stundas. "Iesim gulēt?"- tas bija jautājums no manis. Viņš piekrītoši nomurdēja. Saklāju gultu un ar lēcienu ieņēmu vietu ārmalā saucot: "Kurš pēdējais, tas nodzēš gaismu!" ( gaisma nodzisa................................................................) No rīta Viņš atvēra acis pirmais, pamanījās aizlavīties uz virtuvi. Pienesa man pie gultas kafiju, kuru bija sagatavojis atbilstoši savām garšas kārpiņu tradīcijām. Dzerot kafiju, vēroju, lai mana krūze nepaliek ātrāk tukša kā Viņam un domāju: Cerams, ka Viņš ļoti steidzas un ātri aizies.Viņš aizgāja pietiekoši ātri, lai nebūtu paspējis sabojāt man rītu................................
Morāle: ar cilvēkiem ir jārunā!
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
