Man patīk rudens!
Tad es uzvelku sarkanos zābaciņus un nesos uz darbu, atpakaļskrienot caur veikalu uz mājām, nākamā rītā atkal uz darbu, utt. 3 dienas, jo pēc tam jāmaina imidžs, lai neapniktu rutīna. Un tad apriebjas cik es gudra, cik vieda...
Pasapņot tik par lodēm, kapiem, nodedzinātiem motoriem, riepām, dzeltenām rozēm, velns lai parauj! Paliek tikai siltums, krogi, auto, kam viss OK, sarkanas rozes un miers, kārtība. Kāda velna pēc mācījos! Mūsu dzimtās zemītes sabiedrība ieliek rāmjos, manos gados vairs nepieklājas tā un šitā...esmu atpalikusi attīstībā, ko gan es te vēl daru???
Tāds mans rudens šoreiz... esmu pazaudējusies naudā, siltumā, pie melnā runča, gaidot vējā, labi, ka Trofima dziesms tās pašas.
Bet varbūt labāk iedzeriet par savas dzīves niecību un neatgriezeniskumu un pārējo visu, kas tur bij teikts!
Un gaidiet nākamo vasaru, kad ar bērniem pārgājiens gar jūru Liepāja- Ventspils...tas bij tik forši!!! Tur bij auksti, cieti, bailes, beigti roņi, sveši suņi...tas bij tā, pa īstam dzīvot!
Kas gan es par sievieti, tāda dīvaina...un kas gan tie par večiem, kas grib tikai komfortu, kur tad mednieka un tas tur pārējais instinkts?
Davai, za zižnj!!! deržis, bratan! |
