|
|
hortenzija dienasgrāmata
| Sestdiena 01-07-2006 09:57 |
|
29 |
Nagla ieberza papēdī tulznu,tātad nebija savā vietā.Muļķis respektabli ģērbās,tātad nebija savā vietā.Nevajag pāraudzināt.Neviens nav pāraudzināms.Bet ikviens būtu noliekams savā vietā.Tikai- nav kas noliek.Un cilvēki meklē paši savu laimīgo vietu.
Viņi dara tā:iet pa pasauli un skatās,vai nebūs rakstīts-""Te ir(vārds uzvārds)vieta"".Bet nav tā rakstīts ne uz kalniem,ne stumbriem,ne jāņtārpiņiem.
Laimīgais makšķerē savā ezeriņā un izvelk sava ezera vislielāko zivi.Citos ezeros esot vēl lielākas zivis,un,kad izvelk tās lielās,tad izrādās,ka vēl citos ezeros esot vēl lielākas.Tā aiz ezera ezeru meklē,un tā meklē- nelaimīgie.Jo viņi meklē telpā,ne laikā.Citiem sēnes nesaskābst un gurķīšiem nav piegaršas.Ja es varētu sālīt gurķus viņu baļļā!
Baļlā,mājā,sētā,kolhozā,fabrikā.
Saka:tur es biju laimīgs.
It kā laime būtu telpā!
Bet laime ir laiks.
Piemēram,mēs abi pļaujam vienā pļavā.Tu brīnies:""Kur tu vienmēr dabū tik labas izkaptis!Un tik ērtus izkaptkātus!Aizlieni man savu izkapti!""
Izkapti es tev varu aizlienēt.Savu vālu es tev varu aizlienēt,savu pļavu,bet es tev nevaru aizlienēt,kā man rasa birst uz kājām skanēdama,kā dzied izkapts ziedēdama.Laika priekam ir maz vārdu.Varbūt to izteic vistuvāk tie vārdi ar izskaņu-šana:saules kāpšana,rasas krišana,sanēšana vizēšana,izkapts šņākšana,putnu vīterošana.
Laime ir laiks.Piepildīts laiks.Laime ir skaņām, krāsām un smaržām piepildīts laiks....
(izklausās pēc i.Ziedoņa)
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
